līdzsvars
informācijas pārpildītā pasaulē mēs dzīvojam!

aizvien svarīgāk paliek visas PR un iformācijas lietas! Informācija ir tā, kas notur pasauli - kā atādi 3 informācijas vaļi stāv masu mediji..stāv informācijas izplatīšanas veids..nu, piemēram, internets kā informācijas iekšā turēšanas veids, masu mediji - tādi vairāk drukātie un tadtās klasiskās un mīlīgās lietas (ne vienmer savā saturā, bet drīzāk būtībā) grāmatas, arī cilvēku valodas..
šajā sakarā, protams, iespējams attīstīt domu par to cik vaļi turēja pasauli pirms gadsimta vai diviem..vai tie bija informācijas vaļi un ja jā, tad uz diviem..vai pat viena vaļa stāvošā pasaule noteikti bija daudz nestabilāka - nu tā tīri - fizika un tā.. bet tagad šķiet pavisam savādāk!
labi, bet tas cits stāsts!
vēl man bija aizdomāšanās par rinķa danci, kuru dejojam ar pasauli..to pašu pasauli, kuru esam sadirsuši (excuuuuse me!)..bet tas atkal arī cits stāsts..atkal viens no maniem eko stāstiem!

ja runāju par savām darbu lietām un turpinu par pirmo - informācijas tēmu, tad informācija tiešām ir nozīmīgs veids kā uzturēt sevi pie dzīvības..
pašlaik ar aktīvu 3 NVO pieredzi varu pateikt ka šajā lietā pievilcīgs informācijas pasniegšanas veids var piešķirt organizācijai resusrus, kas viņai tik ļoti var trūkt - ja ja! runāju par tiem putekļiem - par naudu!
kopš vakardienas domāju par blogiem un saviem pienākumiem tādā organizācijā kā Latvijas Jaunatnes Padome (turpmāk - LJP - ha ha!)
esot tur par valdes locekli, kas atbild par informācijas jomu un cieši sadarbojoties ar šīs organizācijas preses sekritāri un man tuvu draudzeni saprotu nozīmi tik daudz kam, bet no otras puses - man tas būs piespiedu darbs!
tātad stāsts ir tāds - jaunajā ljp.lv mājas lapā, kas tiks palaista 4. februārī ir paredzēti arī LJP valdes locekļu blogi..tātad profesionālās pārdomas par savu sfēru, par pārdomām, kas radušās, piemēram, tiekoties ar kādu valsts institūcijas pārstāvi, citu organizāciju pārstāvjiem utt. kkas personīgāks par vnk preses relīzi, bet ne tik personīgs, jo pārstāvu taču LJP!
nu lūk..tātad stāsts par iekšējo nepatiku par piespiedu rakstīšanu, jo mans blogs taču tukš stāvēt nevarēs..
man piespiedu kārtā no sevis būs jāizdabū kvalitatīva info - pārdomas utt., kam pie tam ir jāuzrunā pietiekami plaša sabiedrība, lai jaunā lapa būtu pievilcīga un bieži apmeklēta!

nu jā! bet visu to varēja uzrakstīt vnk vienā teikumā - kā atrast līdzsvaru starp dabīgo un pienākumu..
starp dabīgo un mākslīgo informācijas radīšanu..

ei ei ei..
nu, nekas...nāksies vnk pacīnīties un uztvert to kā savu pienākumu, jo nebūs jau pirmā reize..iepriekšējie darba pienākumi man arī saistījās ar, piemēram, preses relīžu vai rakstu rakstīšanu partēmām un ntikumiem, par kuriem esmu dzirdējusi tikai vienu sarunvalodā petikstu teikumu un no tā bija jāuzbur presei pievilcīgs tekstiņš lapas garumā! līdz šim izdevies, tā, ka gan jau!

vairāk varbūt bail parpersonīgā un profesionālā sajaukšanos vai nesajaukšanos..vai kārtējā līdzsvara atrašnu starp viņiem abiem!

ok, nu gan no manis viss!



P.S. ei, augstāk stāvošie garīgie spēki, nedodat man sajūtu uz tiesībām uz sajūtu, ka mans laiks un padarītās lietas ir svarīgākas par tām ko dara VIŅŠ! es nevēlos kļūt par iedomīgu snobi!