zāle vienmēr zaļāka upes otrā pusē!!
dažreiz ir tā - NESAPROTU!

tāds vispārējs sagurums un neizpratne - kustos pa dzīvi apskaužami lieliem un straujiem soļiem!
Ir tik spēcīga vēlme, ka daži cilvēki patiesi - no sirds mani liktu mierā, bet pienākums liek tā nedarīt!


Tik daudz pārdomu!
Jūtu, ka līdz ar darba maiņu zaudēju savu "izslavēto" misijas apziņu! vai tagad kļūšu par bohēmistu?!(atbilstoši darbam)
ceru, ka kļūšu vismaz par tādu, kas izguļas cik sirdij kārojas!

katru rītu mostoties gaidu vakaru - lai varētu iet atkal gulēt, vai vnk pavadītu jauku laiku ar savu vienkāršo cilvēku!

šodien baigi atgriezos pagātnē - pārlasīju šejienes ierakstus...draugiem.lv vēstules - un viss tik dalītām jūtām - tāda romantiska sajūta no vienas puses, no otras - nelielas skumjas par pagājušo laiku!
dīvainas domas galvā par brīvību, kas pašu malziet baida - vai tiešām nekad vairs nebūšu brīva meitene.. vai nevarēšu baudīt tādu pusmēnesi kā jūlija sākumā?? ne ne..laikam jau nemaz negribu! jo ir tak labi kā ir - un klausos Mārā - MALVĪN, NEZAIMO!!

gribas spiegt no tik dažādajām sajūtām - pašapmierinātība ar sevi un tajā pašā laikā - tāds nemiers un savu lietu ienīšana!
nu, vienkārši šitā - NESAPROTU! (svarīgi to pateikt ar Cepīša izteiksmi)!