|
|
|
Decembris 31., 2006
00:11 - GADA REVJŪ
Šoreiz laikam var rakstīt īsi :) Superīgs, SUPERĪGS GADS bija 8)
Būtībā viss gads ir viens vienīgs mīlas stāsts.
( Te ir daudz viskaut kas.... )
|
Novembris 3., 2006
20:58 - Long time, no see...
Aizvakar aizgāju uz Hamletu pēc ilgiem laikiem.
Visu vakaru jutos tā, it kā man būtu dzimšanas diena :))) Tik daudz apsveicienu saņēmu.
Dīvaini bija, godīgi saku. Viss ir savādāk un nekas nebūs, kā agrāk. Un vispār, man bij vēl sajūta, ka viņiem visiem dzīve iet vecās, nemainīgās sliedēs, lai neteiktu - apstājusies vienā punktā... Turpat, kur viņi bija, kad pēdējoreiz viņus redzēju.
Bet mana dzīve - straujiem soļiem joņo uz priekšu. Bet nevaru jau tā spriest, protams, jo nezinu, kādi pavērsieni katra paziņas dzīvē notiek, kas ārēji nav nojaušami. Njā, mani "pavērsieni" gan ir redzami :D
No vienas puses, vajadzētu jau lepoties un priecāties par savu puncu, bet man kaut kādu iekšēju kompleksu dēļ labāk patiktos noslēpt, kas ar mani noticis.
Likās, daudzi, ar ko sveicinājos un kas mani uzreiz apsveic ar gaidāmo brēkuli, tajā pašā brīdī skatās un domā pie sevis, "labi, ka man vēl nekas tāds nedraud", un tad es sajūtos neveikli. Un nesakiet, ka tās manas iedomas. Tādu attieksmi var just, lai gan tā netiek klaji izrādīta.
No vienas puses, drošāk, ērtāk, stabilāk un patīkamāk būtu bijis, ja mīļums būtu atnācis uz Hamletu man līdzi (viņam bij jāstrādā). Būtu mazāk dīvainu jautājumu no citu puses un nebūtu vienai jāklimst apkārt. Bet, no otras puses, labi vien bij, ka viņš nebija. Vot nezinu, kāpēc.
Varbūt tāpēc, ka viņš ir pavisam citas, ar Hamletu nesaistāmas pasaules pārstāvis, bet man Hamletā ir sava pagātne. Bet tagad es daudz vairāk esu tajā otrajā, mīļuka pasaulē, un uz Hamletu arī, man līdzi nāk maza daļiņa no tās otras, ar Hamletu nesaistītās pasaules, es vairs nevaru turp aiziet kā vecajos laikos, pavisam patstāvīga un viena, it kā nekas nebūtu noticis.
So, visdrīzāk, ka labu brīdi turp atkal neiešu. Pietiekoši daudz laika, ko varētu veltīt ģimeniskai divvientulībai, man atņem skola un darbs, kur jāpazūd pat uz diennakti, un man ir svarīga katra stundiņa, ko varu pabūt mājās, tuvu mīļumam, vai kaut vienkārši atpūsties no visa.
Hamlets nekur nepazudīs un kādreiz man atkal būs laiks un vēlēšanās. Ja agrāk man vajadzēja Hamleta "devu" pat divreiz nedēļā (gāju takš uz aktierstudiju pat), tad tagad vienas izrādes enerģija ir pietiekoša pāris mēnešiem - tik pārsātināta ar emocijām biju pēc šitās trešdienas 8))
|
Oktobris 30., 2006
12:08
Tik prikolīgi - kad iedzeru kādu vēsu dzērienu, ūdeni vai sulu, un kad var just, kā tas vēsums noiet lejā, tad beba vienmēr sāk rosīties, bumsīties un ņemties kaut ko! Laikam sajūt to vēsumiņu, kas viņam kaut kur netālu, gar sānu aizslīd :D Cerams tik, ka es šitā bērnu nesaldēju nost 8)))
|
Oktobris 26., 2006
21:47 - Svētku noskaņās
Visu dienu Asniņš klausās Ziemassvētku radio visādas versijas.
Parasti jau tādu mūziku klausās īsi pirms Ziemassvētkiem, un pēc Ziemassvētkiem un Jaunā gada sagaidīšanas tā klausīšanās beidzas. Jo beidzas gaidīšanas laiks.
Ta kapēc nepavilkt to gaidīšanas laiku ilgāku...? Kas man liedz klausīties, ko gribu? Have yourself a merry little Christmas now... 8)
Gribu, gribu, gribu, gaidu Ziemassvētkus, biezo sniegu, karstu krāsni, mandarīnus, speķa pīrādziņus, eglīti un manu ģimenīti tai apkārt... 8] Tas būs viens, īss mirklis, bet gaidīt takš var jau tagad! 8D
Gaidu gan vienatnē (nu, divatā ar bebu, bet viņš vēl šogad piedalīsies tikai labumu ēšanā, ar manu starpniecību. Eglīti gan vēl nevarēs apskatīt pats), jo neviens cits nav uz šitā viļņa. Bet nu nekas. Nekad neesu sūdzējusies, ka man vienai savā nodabā būtu slikti kaut ko gaidīt 8]]
|
|
|