čemodāns, stacija, Īrija :)

(Reply to this)

neizprotu iepriekšējo komentāru (tb kādēļ tiem kuriem rodas jocīgs kamols kaklā ikreizi, kad ierauga to meln-orandžo lentīti, būtu jādodas no viņu mītnes zemes)?
Kautkā šogad asākas sajūtas attiecībā pret šo, nezinkapēc.. neizpratnes izjūtas drīzāk. Man liekas, ka jābūt noilgumam attiecībā pret visām šīm sēru dienām un tāpat šo 9-maiju. 1 paaudze=~50gadu, tik pietiktu vienai sēru dienai. Kāpēc lai citām paaudzēm būtu jākultivē atmiņas par pagātnes cilvēku nodarīto? Vācieši jūtas vainīgi par 1. pasaules karu un tas skaitās viņiem labais tonis tā justies, bet kapēc pasaulē ir jākultivē vainas un sāpju sajūta attiecībā par pagātni? Es tik ļoti ceru, ka šis laiks ienesīs korekcijas ar piedošanu pret tiem cilvēkiem. "Šou-sam-rispekt pret tiem, kas pārcietuši Sibīriju utml." - ok es cienu tos cilvēkus, bet jādzīvo uz priekšu un cilvēkiem tas ir jāsaprot, jo kur doma tur enerģija - doma pagātnē, enerģija turpat, rrespektīvi mīnusā, tāpat kā negatīvā - kādēļ mums sev jāatņem enerģija???

(Reply to this)

Rīgā? vakar? manā rajonā uzplauka rozā ābeles, bija maigi silts laiks, trijatā braukājāmies ar mašīnu ,piestājot pastaigāties skaitākajās vietās un iegriežoties jaukākajos ciemiņos.
Redzējām daudz cilvēku, kuri vakar svinēja svētkus, slikta dūša nebija, vakarā skatijāmies veco labo krievu kīno. dzirdēju, ka aiz loga šauj salūtus, bērnu nepamodināja.

(Reply to this)

paldies dievam, nebiju Rīgā :)
Vakarā pa TV skatījos.
Šķērmi palika un bik asinis sāka vārīties.
Tāpat vakar vakarā pie Rimi redzēju vienu auto, kuram nevis tā mazā orandžmelnā lentīte bij apiesieta, bet milzīgs orandžmelns karogs pakaļā un liels krievijas karogs priekšā.
Fu, gribējās apspļaudīt. BEt tad atcerējos, neesu tak krievs, lai tā darītu..

(Reply to this)