|
|
|
Aprīlis 8., 2009
02:15 - "Into The Wild"
Šausmas, cik iespaidīga filma. Sen nebij tāda skatīta.
Sēžu viena un neomulīgi...
Man viens no visspilgtāk atmiņā palikušajiem momentiem bij tā epizode, kur viņš gatavo sev ceptu gaļu un skaļi saka, ko senči teikuši, kad viņš lūdzies bārbekjū. Un kā sencis neļauj, mamma iejaucas, senči salamājas, nekāds bārbekjū tāpat nenotiek.
Tipiska emocionālā vardarbība, nepiepildīti sapņi par kaut ko tik elementāru kā šašliks. Visas šādas mazas lietas šausmīgi sāp bērnībā un paliek kā sāpe arī pieaugot.
Visa pamatā jau atkal ir vardabība, tās radītās sekas, izmaiņas prātā, apziņā, raksturā. Novirzes no normas.
Viņš tiešām izdarīja pašnāvību, pārgalvību, un tomēr tā bija viņa izvēle.
Man neatbildēts jautājums palika tikai par to, kas tas par autobusu īsti bija? Kā tas tur bij nokļuvis, kur atradās, un kas tajā līdz tam bij dzīvojis...?
|
Comments:
es traileri apstiijos un izskatiijaas interesanta
ja taa ir taa pati filma, jo trailerii neizskataas, ka kaads taisa pashnaaviibu
Nēnu, tur tā dziļā doma tāda iznāk, ka tas varonis labprātīgi, neprātīgi dodas nāvē.
Šausmas vispār, gara arī tā filma, divarpus stundas apmēram. Skatījos vairākas dienas, ar pārtraukumiem.
Bet ļoti skaisti dabasskati, spilgti raksturi, daudz pārdomu, tādā ziņā vērtīga filma
Čau, mazā. Es tagad skatos filmu un esmu aizskatījies līdz 1:45 un gribēju pateikt, ka tā bija kļūda. Tā Aļaska. Sabiedrība varbūt ir ļauna, bet viņš jau bija nonācis labā sabiedrībā. Bet tik un tā to pameta. Ta kā tāds bērns. Bet varbūt viņam jāiet tam cauri un pašam jāsaprot. Es arī esmu līdzīgām lietām gājis cauri. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}