|
|
|
Aprīlis 8., 2009
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lyrfeel | 02:15 - "Into The Wild"
Šausmas, cik iespaidīga filma. Sen nebij tāda skatīta.
Sēžu viena un neomulīgi...
Man viens no visspilgtāk atmiņā palikušajiem momentiem bij tā epizode, kur viņš gatavo sev ceptu gaļu un skaļi saka, ko senči teikuši, kad viņš lūdzies bārbekjū. Un kā sencis neļauj, mamma iejaucas, senči salamājas, nekāds bārbekjū tāpat nenotiek.
Tipiska emocionālā vardarbība, nepiepildīti sapņi par kaut ko tik elementāru kā šašliks. Visas šādas mazas lietas šausmīgi sāp bērnībā un paliek kā sāpe arī pieaugot.
Visa pamatā jau atkal ir vardabība, tās radītās sekas, izmaiņas prātā, apziņā, raksturā. Novirzes no normas.
Viņš tiešām izdarīja pašnāvību, pārgalvību, un tomēr tā bija viņa izvēle.
Man neatbildēts jautājums palika tikai par to, kas tas par autobusu īsti bija? Kā tas tur bij nokļuvis, kur atradās, un kas tajā līdz tam bij dzīvojis...?
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |