Mīļās muļķībiņas -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
Ierakstīt jaunumus
Komentu Liste
Manējie
Kopienas
Sindicētie
TAGI
Labot pēdējos ierakstus
Iestatījumi

Septembris 8., 2008


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
21:06
Šodien Omīte nomira.



Es nepaspēju vēlreiz aizbraukt pie viņas, vajadzēja, gribēju, bet neizdarīju...
Daudz ko nepajautāju. Daudz ko nepateicu.


Viss ir tā, kā tas ir, un viss.

Vēl vairāki smagi brīži priekšā - jāsatiek vēl visus radus. Un bēres...


Citādi - turamies. Ar prātu viss skaidrs un pieņemams. Bet tik spiedoši, mokoši skumji... Neko padarīt nevar, kas jāizdara...

Pašai asinspiediens saskrējis gaisā. Reti man šitā. Galva sāp kā augonis, un vēmiens vien nāk.

Ir kaut kas, ko gribas izvemt ārā, bet nevar nekādi.
Varbūt to var izraudāt, nevis izvemt? Bet nevaru arī paraudāt. Izraudājos. Un vēl pirms tam vairākas reizes jau biju izraudājusi to, ka ome attālinās pamazām.

Un vēl stulbi, ka rīt jāiet strādāt. Lai būtu pēc tam trīs dienas brīvas... No kurām viena būs bēres.





Man vēl neviens tuvinieks nebij nomiris

(4 teica | saki)

Comments:


[User Picture]
From:[info]negaisiic
Date:8. Septembris 2008 - 21:48
(Link)
Jūtu līdz. Un samīļoju tā stipri jo stipri!
Ja sanāk, tiešām izraudies cik vien var. Tad kļūst vieglāk...
[User Picture]
From:[info]delvira
Date:8. Septembris 2008 - 22:11
(Link)
Samīļojiens.
[User Picture]
From:[info]eteerija
Date:9. Septembris 2008 - 01:41
(Link)
Tas tik ļoti atgādina manas emocijas, kad notika TAS, ko vēl joprojām negribas skaļi izteikt un pieņemt par realitāti, kaut tas būtu vispareizākais, ļauju šiem diviem cilvēkiem dzīvot manā paralēlajā realitāte...

Un es vēl ilgi domāju un pārdzīvoju, kāpēc nepaliku toreiz ilgāk, nu kaut uz stundu ilgāk, kāpēc nepateicu un neizdarīju tik daudz ko...

Domāju, ka spēju pieņemt nāvi kā dabisku procesu, kura rezultātā cilvēks dodas uz daudz labāku vietu kā šī, bet tad sapratu, ka tas viss nemaz nav tik vienkārši kā to izrunāt!

Jo ir tik grūti aptvert to kā vienā mirklī cilvēks var pazust un vairs nebūt, ja pirms brīža bijis tepat blakus, un ir tik daudz lietu un vietu, smaržu un atmiņu, kas paliek, un nepazūd...

Ar laiku šīs izjūtas pārklājas ar putekļiem, un vairs nav tik asas, bet nu...

Es pat nezinu kādi vārdi ir jāsaka šādās situācijās, jo man liekas, ka tie līdz galam tā arī neko neizsaka...

Turies....
[User Picture]
From:[info]lyrfeel
Date:15. Septembris 2008 - 01:06
(Link)
Noprotu, ka aizgājuši divi ļoti īpaši cilvēki... :(

Tu turies, es arī turos, kas mums cits atliek?

> Go to Top
Sviesta Ciba