> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Septembris 8., 2008

lyrfeel

21:06 Šodien Omīte nomira. Es nepaspēju vēlreiz aizbraukt pie viņas, vajadzēja, gribēju, bet neizdarīju... Daudz ko nepajautāju. Daudz ko nepateicu. Viss ir tā, kā tas ir, un viss. Vēl vairāki smagi brīži priekšā - jāsatiek vēl visus radus. Un bēres... Citādi - turamies. Ar prātu viss skaidrs un pieņemams. Bet tik spiedoši, mokoši skumji... Neko padarīt nevar, kas jāizdara... Pašai asinspiediens saskrējis gaisā. Reti man šitā. Galva sāp kā augonis, un vēmiens vien nāk. Ir kaut kas, ko gribas izvemt ārā, bet nevar nekādi. Varbūt to var izraudāt, nevis izvemt? Bet nevaru arī paraudāt. Izraudājos. Un vēl pirms tam vairākas reizes jau biju izraudājusi to, ka ome attālinās pamazām. Un vēl stulbi, ka rīt jāiet strādāt. Lai būtu pēc tam trīs dienas brīvas... No kurām viena būs bēres. Man vēl neviens tuvinieks nebij nomiris

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..