|
Jūlijs 14., 2008
Comments:
Es nezinu, vai man sanāca tāds īsts, riktīgais... Es vienkārši notīrīju pilnu katlu ar upenēm, uzlēju drusku ūdeni un kādu kg cukura, un vārīju, kamēr neputojās vairs. Tad pagaršoju, vai ir labs, bija labs. Vienkārši lēju burkās, kuras pirms tam bij vārošā ūdenī drusku apvārītas... Vākus virsū un miers... Man vispār sanāca par šķidru, man liekas. Vēl vairāk cukura un mazāk ūdens laikam vajadzēja. Bet pirmos slīcējus jākucina...
Bet saldētavā es arī saliku divas vai trīs jaunas ogu porcijas... Man gan vēl no pagājušās sezonas bij daudz palicis pāri, neapēsts... 8)) Šogad vajadzēs cītīgāk ēst pa ziemu
PUSČETRI UN TU VĒL NEGULI?!?!?! :))
Mēs gan lieli ogu ēdāji, tāpē gribu pilnas saldētavas ar visādiem labumiem.. Es vispār nemīlu nekādas sintētikas, man tik podavaj ekopārtiku un labumus no laukiem, kā ir tagad vasarā :)
Skatos, ka ne es viena negulētāja te. Ievārījumi ņam, pašu dabūtie. Ar parasto paiku vispār tā, ka uzticos tikai tam, kas audzēts savā dārziņā (uz balkona) un tiek ar ērgļa aci vērots. Tāpat tie eko veikali un eko pārtika nav diez ko uzticami jo pieprasījums ir tik liels, ka šad tad tur piemet arī ko parastāku.
Izkontrolēt visus tāpat nevarēs un tikai super tīru arī nesanāks [vecvecākiem patīk uz savu roku ko iedot, piemēram, ārzemju jogurtu, aaaaaaaah, es gandrīz sirmus matus dabūju, to ieraugot, bet ko darīt?!], bet tomēr eko ir eko un lauki ir lauki, labāk nekā lielveikali, vasarā mums iet gandrīz tikai lauku olas un piena produkti - siers, krējums, piens, rūgušpiens, nu i viss, kas no tā sanāk - cik nu var izbraukāt viens vai otrs līdz Kārsavai, nedaudz tālāk :] Tagad beidzot ogas, bet tās bieži vien no tirgus. Katrā ziņā - lielveikaliem ar līkumu! :)
Lūztu nost jau, bet nespēju atņemt sev vienatnes laiku... Vīrs arī prom, uz Dārziņiem pa nakti, bērns čuč, bet man tik daudz kas sakrājies, bij jāizkrata. Un viskaut kas arī sakrājies, kas jāizlasa. Nu, domas jāizvēdina, jāatslābinās. Internets grāmatas vietā. Bet tā ne vienmēr... Dažreiz vēl pēc tam, kad šitā nosēdēts, tomēr gribas gultā palasīt vēl...
Ja es varētu savākties un saņemties, varētu sakopt arī siltumnīcu, tur takš gadiem ilgi tika audzēti pašu tomāti, gurķi, salāti, garšvielas... Viss tik labs un garšīgs, kā nevienā veikalā. Daudz pārdevām tirgū, mazos veikaliņos. Bet tas jau kādu laiku atpakaļ... Tagad tai siltumnīcai stikli griestos ieplīsuši no vecuma, bailes, ka neuzkrīt uz galvas un nepāršķeļ pušu... 8| Vīru strādāt tur arī negribas sūtīt, tur mana fātera šefībā. Bet būtu tik kruta atkal visu savējo audzēt. Tagad, kad viss tik dārgs un vēl nedabīgs
Ehh kā es saprotu par to vienatnes laiku :)
Par savu audzēto - šogad pirmo gadu atkal iestādījām tomātus, vispār darbs tur mikroskopisks sanāca, tb tik cik brālis vien uzlika siltumnīcu, aplika plēvi (nav mums stiklota un tā..). Tomātus stādījām guļus - tur vispār cik darba - noliek guļus tomātu un gandrīz līdz "ausēm" uzber zemi kaudzi virsū - tā viņiem patīk labāk, sakne plašāka un mitrums vairāk klāt piekļūst. Pati sasēju bazilikus, salātus, pētersīļus, tie tagad lekni uz balkona saauguši - nedzīvojam Rīgā, tad jau var, gaiss labs apkārt. Doma ir arī dārziņā biki zemeņu dobi atkal paplašināt, otrā dārziņā jau arī kādi kartupelīši (mazbiki), redīsi, pupas, zirņi.. ehh :D prieks pat uzskaitīt :D
Nu re, prīmā :)
Nāk prātā vēl ideja, ka varētu iemācīties savu maizi mājās uzcept... Tikai krāsni riktīgo vajag, pārējo var sadomāt, ko un kā... Pazīstami tēlnieki Siguldā paši cep sev maizi, un slavē, elpu neatvilkdami. tas tiešām būtu kruta...
Varbūt siera rituli uztaisīt... |
|