|
Jūlijs 14., 2008
lyrfeel | 03:50 Lūztu nost jau, bet nespēju atņemt sev vienatnes laiku... Vīrs arī prom, uz Dārziņiem pa nakti, bērns čuč, bet man tik daudz kas sakrājies, bij jāizkrata. Un viskaut kas arī sakrājies, kas jāizlasa. Nu, domas jāizvēdina, jāatslābinās. Internets grāmatas vietā. Bet tā ne vienmēr... Dažreiz vēl pēc tam, kad šitā nosēdēts, tomēr gribas gultā palasīt vēl...
Ja es varētu savākties un saņemties, varētu sakopt arī siltumnīcu, tur takš gadiem ilgi tika audzēti pašu tomāti, gurķi, salāti, garšvielas... Viss tik labs un garšīgs, kā nevienā veikalā. Daudz pārdevām tirgū, mazos veikaliņos. Bet tas jau kādu laiku atpakaļ... Tagad tai siltumnīcai stikli griestos ieplīsuši no vecuma, bailes, ka neuzkrīt uz galvas un nepāršķeļ pušu... 8| Vīru strādāt tur arī negribas sūtīt, tur mana fātera šefībā. Bet būtu tik kruta atkal visu savējo audzēt. Tagad, kad viss tik dārgs un vēl nedabīgs
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |