|
|
|
Janvāris 9., 2008
00:58 - Dzērājiņš
Lai maksimāli aizsargātu mazos, jaunos zobiņus Ādamam, domāju variantus, kā pēc iespējas retāk dot to pudeli. Dodu jau tikai rītos un vakaros, kad piena reize, bet pa dienu jau arī kaut kā kādu šķidrumiņu jāpadzeras viņam.
Tātad, pa dienu pudeli negribu dot. Mēģinājām dzert no tās krūzītes ar snīpīti. Nekā. Pirmkārt - pārāk jautri, lai domātu par dzeršanu kā tādu, otrkārt - nemāk vēl kontrolēt to, cik daudz tās tējas vai ūdeni mutē var "saņemt", lai norītu. Viss tek garām...
Ar parastu maziņu krūzīti līdzīgi. Pie tam viņš kaut kā ar mēli mēģina lakt kā sunītis no tās krūzītes (nezinu, kā viņš šitā vispār izdomāj darīt)... Bet tā jau ar nekāda dzeršana nav. Nu nav viņš sunītis, to viņam jāiegaumē...
Šodien domāju, domāju, ieraudzīju to mazo, sarkano kausiņu ar garo kātiņu - to, kas nāk līdzi piena maisījuma pakai.
Un re - tīrā kausiņā pasmeļu drusku tējas vai ūdens, lieku viņam pie mutītes un smuki ieleju to mazo porcijiņu viņam mutē! Un viņš smuki norij! Un pats priecājas, ka tik labi viss sanāk! Un neatgrūž ar mēli vairs tā. Domāju, ātri aizies pa visam labi tā lieta. Kaut kad mēģināsim atkal parasto mazo krūzīti.
Tā nu pagaidām vismaz ir viens veids, kā iedot viņam normāli padzerties, lai arī pa kausiņam jāsmeļ. Kaut kas starp tējkarotīti un mazu krūzīti 8))
Vispār viņš tik forši dauzīties prot, pēdējā laikā. Ierauga, ka es skatos, un spiedz aiz sajūsmas, un metas kaut kur slēpties. Tad atkal ierauga, ka es skatos, un ar lielāku sajūsmu griežas prom un slēpjas, un atkal saktās, vai es skatos :))) Dažbrīd traki jautri iet. Tas laiks nu ir pienācis, ka var pa riktīgam ar viņu spēlēties un jautroties. Un paliks tikai foršāk! Nevar sagaidīt, kad kopā spēlēsimies ar lego, liksim puzles, griezīsim no papīra maskas vai kopā dziedāsim kādu dziesmeli! 8]
|
Comments:
Viss pamazām, ar pārejas procesiem ;))
Bet vispār jau no krūzītes jāmācas.. Mans arī no sākuma protestēja, negribēja. Bet, kad saprata, ka citādi dzert nedabūs, tad piekrita mēģināt :D
Jautrīši, es takš saku, ap gadu lielā jautrība tik sākas, kada vēl ar kājām sāks dipināt. Ai, un krist kā traks uz līdzenas vietas! Manējais šodien ar visām zandalēm kā likās tā ar degunu savā mūzikas pleijerī! Nu nevar to noķert, jānoskatās uz tiem zilumiem ,vai vai.. :))
Pagaidām manējs vēl pats dzert neprasa, es tikai apzinos, ka kaut kas drusku viņam jāiedzer, tā arī dodu... Viņam tā pagaidām spēlīte :D
Bet pienāks, protams, laiks, kad dzers, kā nākas.
Un par to krišanu - mums šobrīd apdauzīšanās notiek, kad ņemās gar redelēm. Ceļas augšā, pagriežas, kājas aizmirst pārlikt, un - bladāc - pret pretējo malu... Tāpat uz grīdas - trīs solīšus norāpo, tad aizmirst rociņas uz priekšu izlikt, un arī - bladāc - ar degunu pret zemi...
Ar drebuļiem gaidu to staigāšanu... 8]]]]
heijā, es kā auklīte ar nelielu pieredzi :))
-
man jau liekas,ka mazais nevar īsti saprast, cik lielu malku ņemt mutē, kamēr nav n-tās reizes nolējies, aplējies, bet tomēr beigu beigās sapratis, cik tad liela mute un cik daudz var..
-
bet nu.. gada vecums vēl nav man tik labi zināms, toties sākot ar pusotru gadu gan.. :))
-
man prieks,ka mazajam viss labi ;)
hehe
to mēli viņš kā sunītis stiepj, jo zīžot mēle ir darbarīks.
mūsējais ļoti agri iemācījās dzert no krūzītes. sākumā malku kontrolē vienkārši ik pa malciņam atgāžot krūzīti atpakaļ. ar laiku viņš pats sāk ar rokām turēt, pievilkt krūzīti atpakaļ, kad vajag, un ne tikai to. :D
un vēl pirms visiem lego un puzlēm ir jauki izbaudīt laiku, kad bērnu līdz smiekliem var iepriecināts smaids tavā sejā, tava klātbūtne vispār un kaut vai čaukstoša salvešu paciņa. mm, ai, bučas visas pasaules mazuļiem, vai ne? :)) priekā! |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}