|
Novembris 24., 2007
12:36 - Ādamukam 8 mēneši Šodien jau 8 mēneši un 6 dienas. Bet nu okej.
Bijām trešdien pie tā ārsta. Pirmkārt, grūti vienai tur aizstumties to gabalu (ar trollejbusu vēl stulbāk), ratus kaut kur vārtrūmē jāatstāj, jāņem jaku, somu, bēbi uz rokām un tad jākāp stāvus pakāpienus uz otro stāvu, kur šausmīgā žaronā atrodas mūsu ārstu prakse. Kaut kā aizmocījāmies, bēbja virsdrēbes atstāju turpat koridorī uz krēsliņa. Kuram ienāks prātā nozagt mazuļa kombinezonu... Pie tam turpat dežurante sēdēja. Lab, tas pofig, nekur nepazuda tas kombinezons. Tā dežurante pati arī bij tā potētāja. Viņa mani ierauga, atpazīst. Pagājšreiz jau šumu taisīju. Bet smaida, saka - nu, atnācāt tomēr, izlēmāt? Būs jau labi, šī ir pavisam nekaitīga, vienkārša pote, nekad nevienam no tās nekas nav noticis, un jums jau divas bija, vajag trešo. Ko es, es tik pamāju.
Gājām pie dakteres vispirms. Ādamiņš sabijās un apvainojās, ka viņu izģērbu pliku un ka viņu sveša tante ņēma rokās. Bet kaut kā nosvērām, izmērījām viņu. 75 cm tagad. Pirms mēneša pusotra bij 73,5. Svaru joprojām precīzu nezinu, jo viņš nekad mierīgi nenosēž, lai var nolasīt. Aptuveni 10 kg! :D Pagājšreiz likās, ka 11!! :D Neko nevar saprast. Bet man jau liekas, ka nav arī tik būtiski. Tāpat zinu, ka viņš ēd labi, kakā labi, jūtas labi, aug labi, attīstās labi. Tiem +/- gramiem kaut kādiem nav nekādas nozīmes.
Nekādu pumpiņu, nekādu pleķu uz ādas, nekādu iesnu degunā, ne trokšņu krūtiņās, viss labi. Viņa tikai piesējās pie viņa mēles saitītes. Viņai liekoties, ka vajagot atrādīties stomatologam. Vai tik nevajag iegriezt drusku. Man pat prātā nebij ienācis, jo viņš jau tagad garu mēli prot izbāzt, un runā savus "prļē, prļē, tjā, tjā, tjā, tētētēte (viņš pilnīgi normāli pasaka tē-ta, starp citu! :D) Bet nu okej, atrādīsimies.
Runājām par ēdienu. Viņam varot tagad dot balto zivi, biezpienu kādu kusaciņu. Visu pārejo es daudz maz pareizi jau dodu. Un krūzīti jāmācot dot normālu, īstu krūzīti, nevis to ar uzgalīti. Ar normālu krūzīti žoklītis pareizāk attīstīsies.
Vēl viņa nosūtīja mūs pie neirologa. Tomēr. Jo viņam ir 8 mēneši, bet viņš ne rāpo, ne sēž. Kā šļūca, tā šļūc. Es jau gan īsti neuztraucos par to, jo viņš visu drusciņ, drusciņ vēlāk dara. Sākumā tak bij traki. Bet nu jāpaskatās, kā ir. Kas tur vispār var būt? Varbūt jāpadzer to Encefabolu būs atkal.
Uztaisījām to poti. Puisīts malacis, drusku iebrēcās, bet viegli nomierināju. Mājupceļā aizmiga kā lācītis. Iekāpām 22. autobusā un līdz Spicei aizbraucām, tur vēl māmiņistabā iegājām. Pēc tam vēl pārtikas veikalu izbraukājām, un tikai tad pa Raudas ielu mājup. Gara, gara diena bija. Bet nu nekas nenotika traks. Vakarā ātri nolikāmies čučēt, un viss kārtībā.
|
Comments:
Par to rāpošanu un sēdēšanu pagaidām nevajadzētu īpaši satraukties, jo piemēram gustavs ar līdz astoņu mēnešu vecumam tā īsti nedomāja ne sēdēt, ne rāpot un tad pēkšņi vienā dienā sāka rāpot tā ne no kā...un tik pēc kāda mēneša pats paņēma un apsēdās :) Tā kā viss nāk, tad kam tam jānāk un labāk vēlāk, kad muskulatūra ir nostiprinājusies, nevis ātrāk, kad lielāka iespēja tikt pie līkām kājām vai kkā cita nejauka...
nu Tev dakterīte.. 8 mēnešos zivi un biezpienu?! Pediatri to iesaka dot pēc gada vecuma! :) Tāpat kā medu un olas dzeltenumu. Kur tāda steiga! Tagad var sākt kādu maigu gaļu.. Un par to saitīti arī pārspīlē, man domāt. Ja bērns normāli izrunā visādas skaņas, klakšķina, tad nekādu stomatologu nevaig, vismaz līdz gadam, tad gan ir vērts atrādīt pirmos zobeļus ;)) Man zināma ļoti jauka un profesionāla daktere Dzirciema zobārstniecības poliklīnikā.
Nekādu zivi vai biezpienu tā arī neesu iedevusi līdz šim brīdim... 8]] Taisījos iedod biezeni ar tunci (nav gan baltā zivs... bet nu biezenis it kā sagatavots uz 8. mēn.).
Uzsildīju, iedodu pagaršot - sāka spļaudīties, pūst visu pa gaisu :D Mājienu sapratu - negaršo viņam ;]]]
Štrunts ar tām zivīm. Paspēs vēl atēsties. Tagad dodu vistas, tītara, cūkgaļiņu. Ēd priecādamies.
Par to saitīti ar - man liekas, tā daktere vispār gandrīz neko tur prātīgu nepaskatījās. Uzmeta tik aci, ar kociņu pabakstīja. Nav jau redzējusi, kā viņš "runā", tarkšķ vienā tarkšķēšanā visdažādākās skaņas, un mēli tālu izbāž ārā, un pats tvarsta ar pirkstiem :D Tiešām tik pēc gada aiziešu uz Dzirciemielu
Ai, i nemaz nesteidzies, pamazām, pamazām, ir taču laiks vēl.. ;)
Pediatrs vakar mani iedrošinaja visu ko pamazām dot nogaršot, tas gan attiecas uz bērniem pēc gada. I lasīti, nesālītu vai mazsālītu, i da jebkuru citu zivi, i sīpolu, i makaronus - līdz šim devu tikai eko pārtiku. Es jau viņam piekrītu, vienīgi redzu, ka, piem., no kazas piena siera bērnam vēders streiko, tikai no vienas šķēlītes, tāpēc turpinu piesardzīgi taustīties un pamazām viņa garšu labarotoriju tomēr paplašināt.. Īpaši ar piena produktiem dikti skatos, tie ir viltīgi, tagad jau vispār nevar saprast, kas ir kas, izrādās, ka Daugavas produktos arī esot sliktās vielas..
Nu ja. Dabā jau būtībā nav paredzēts piena (un arī citus) produktus uzglabāt ilgi. Dabā nemaz nav paredzēt no piena kaut ko vēl taisīt :D To jau cilvēks izdomāja. Un gribot negribot - ja tas nav dabīgi, tad kaut kas kaitīgs tur pēc loģikas jau ir
Šajā gadījumā ar kaitīgumu biju domājusi konservantus, kaut līdz šim viņi taču reklamējās, ka ideāli piemērota barība mazajiem, blēži tādi.. :P |
|