|
|
|
Novembris 24., 2007
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lyrfeel | 12:36 - Ādamukam 8 mēneši
Šodien jau 8 mēneši un 6 dienas. Bet nu okej.
Bijām trešdien pie tā ārsta. Pirmkārt, grūti vienai tur aizstumties to gabalu (ar trollejbusu vēl stulbāk), ratus kaut kur vārtrūmē jāatstāj, jāņem jaku, somu, bēbi uz rokām un tad jākāp stāvus pakāpienus uz otro stāvu, kur šausmīgā žaronā atrodas mūsu ārstu prakse. Kaut kā aizmocījāmies, bēbja virsdrēbes atstāju turpat koridorī uz krēsliņa. Kuram ienāks prātā nozagt mazuļa kombinezonu... Pie tam turpat dežurante sēdēja. Lab, tas pofig, nekur nepazuda tas kombinezons.
Tā dežurante pati arī bij tā potētāja. Viņa mani ierauga, atpazīst. Pagājšreiz jau šumu taisīju. Bet smaida, saka - nu, atnācāt tomēr, izlēmāt? Būs jau labi, šī ir pavisam nekaitīga, vienkārša pote, nekad nevienam no tās nekas nav noticis, un jums jau divas bija, vajag trešo. Ko es, es tik pamāju.
Gājām pie dakteres vispirms. Ādamiņš sabijās un apvainojās, ka viņu izģērbu pliku un ka viņu sveša tante ņēma rokās. Bet kaut kā nosvērām, izmērījām viņu. 75 cm tagad. Pirms mēneša pusotra bij 73,5. Svaru joprojām precīzu nezinu, jo viņš nekad mierīgi nenosēž, lai var nolasīt. Aptuveni 10 kg! :D Pagājšreiz likās, ka 11!! :D Neko nevar saprast. Bet man jau liekas, ka nav arī tik būtiski. Tāpat zinu, ka viņš ēd labi, kakā labi, jūtas labi, aug labi, attīstās labi. Tiem +/- gramiem kaut kādiem nav nekādas nozīmes.
Nekādu pumpiņu, nekādu pleķu uz ādas, nekādu iesnu degunā, ne trokšņu krūtiņās, viss labi. Viņa tikai piesējās pie viņa mēles saitītes. Viņai liekoties, ka vajagot atrādīties stomatologam. Vai tik nevajag iegriezt drusku. Man pat prātā nebij ienācis, jo viņš jau tagad garu mēli prot izbāzt, un runā savus "prļē, prļē, tjā, tjā, tjā, tētētēte (viņš pilnīgi normāli pasaka tē-ta, starp citu! :D) Bet nu okej, atrādīsimies.
Runājām par ēdienu. Viņam varot tagad dot balto zivi, biezpienu kādu kusaciņu. Visu pārejo es daudz maz pareizi jau dodu. Un krūzīti jāmācot dot normālu, īstu krūzīti, nevis to ar uzgalīti. Ar normālu krūzīti žoklītis pareizāk attīstīsies.
Vēl viņa nosūtīja mūs pie neirologa. Tomēr. Jo viņam ir 8 mēneši, bet viņš ne rāpo, ne sēž. Kā šļūca, tā šļūc. Es jau gan īsti neuztraucos par to, jo viņš visu drusciņ, drusciņ vēlāk dara. Sākumā tak bij traki. Bet nu jāpaskatās, kā ir. Kas tur vispār var būt? Varbūt jāpadzer to Encefabolu būs atkal.
Uztaisījām to poti. Puisīts malacis, drusku iebrēcās, bet viegli nomierināju. Mājupceļā aizmiga kā lācītis. Iekāpām 22. autobusā un līdz Spicei aizbraucām, tur vēl māmiņistabā iegājām. Pēc tam vēl pārtikas veikalu izbraukājām, un tikai tad pa Raudas ielu mājup. Gara, gara diena bija. Bet nu nekas nenotika traks. Vakarā ātri nolikāmies čučēt, un viss kārtībā.
|
Reply
|
|