Mīļās muļķībiņas - 17. Marts 2006

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
Ierakstīt jaunumus
Komentu Liste
Manējie
Kopienas
Sindicētie
TAGI
Labot pēdējos ierakstus
Iestatījumi

Marts 17., 2006


21:29 - Jau atkal par vardarbību
Tie ir vīrieši, 99% gadījumu tie ir vīrieši (ir arī psihas mātes, vecmāmiņas, vīramātes utml. tantes un sociālās darbinieces, bet tas ir atsevišķs stāsts).
Sākumā normāli jaunie laulātie draugi. Pēc gadiem pienāk vai nu pusmūža krīze vai vēl kaut kādas izmaiņas dzīvē un psihiskajā pasaulē, un daudzi, daudzi pēkšņi vai pamazām izmainās pilnībā, kļūst par emocionāliem, fiziskiem, psiholoģiskiem vai finansiāliem vardarbjiem. Sit, pazemo, tiranizē sievu un bērnus, bet ārēji nemaz nav ne nabadzīgi, ne alkoholiķi, ne citādi nelabvēlīgā statusā. Vienkārši viņi dara, ellē ratā, ko grib, jo viņi vienkārši to var, un par to "nekas nebūs". "No manis baidās, tātad - ciena". Ellē ratā...

Kāpēc tik maz uzmanības tam tiek pievērsts, kāpēc vardarbjiem ir tāda patvaļa?...

Jau agrā vecumā ar mediju palīdzību tik daudz izglītojošas gudrības tiek sabiedrībai iepotētas ar masu mediju palīdzību, jau ar pamtskolas sākumu māca cilvēkiem gan anatomiju, gan satiksmes drošības noteikumus, pirmās palīdzības sniegšanu, Tēvzemes godināšanu, uzsver veselīgas pārtikas un, protams, atstarotāju nozīmi mūsu dzīvē un vēl viskaut ko, nu tad KĀPĒC neviens vēl nav izdomājis, kā iepotēt apziņu par normālu, veselīgu ģimenes modeli, kur nedrīkst palaist rokas, kur nedrīkst ļaut vaļu savai vēlmei pašapliecināties, gūt varu un iebiedēt savus tuvākos radiniekus?!? Kādu "kodu", kas "ieprogrammētos" automātiski to vīriešu smadzenēs, kam varētu rasties nosliece uz vardarbību (paldies Dievam, ir arī normāli, veselīgi domājoši, inteliģenti vīrieši, kam pat prātā nenāk darīt kaut ko tik amorālu kā kaušanās, pazemošana fiziski un emocionāli)! Es nezinu, es nezinu, bet nu kaut ko, kaut ko taču var un vajag darīt!!! Cik bērniem jāizaug ar sadragātu psihi, cik sievām jāmirst no vardarbīga "vīriņa" kuslās rokas?!
Teiksim, starp visām tām jaunu auto, mobiļņiku, alus un tūrisma braucienu reklāmām iespraust ik pa laikam kaut ko audzinošu, vēršot uzmanību pašam uz savu uzvedību, sak, kaut kā tā, "vecīt, neaizmirsti samīļot šodien sievu un bērnus, atceries, ka jābūt iecietīgam un saprotošam, atceries, ka tev nav tiesību izrēķināties fiziski, esi veselīgas ģimenes galva, cieni savu partneri, un tavi bērni ir personības", vai kaut kā savādāk, kaut kā tamlīdzīgi!! Nu, vai tad man tas jādomā, es neesmu psiholoģijas speciāliste, ir takš kāds, kas prastu atrast pareizo pieeju, pareizo punktu, kur uzspiest!!
Ir takš reklāmas par to, ka mūzikas pirātisms ir slikti, pārmērīga alkohola lietošana ir slikti, braukt uz ārzemēm strādāt ir riskanti, smēķēt nav ne labi, ne forši, utt., nu tādā pašā garā vajadzētu arī par attiecībām ģimenē, cik lieta ir nopietna!
Daudzi jūs to neredzat un nejūtat (un paldies Dievam, ka tā), bet ir apkārt slimas, nu slimas ģimenes, kas turpina ražot tādus pašus indivīdus ar tikpat slimu dzīves uztveri un vīziju par ģimeni!



Vienkārši lasīju tikko to rakstu trešdienas Dienā, 7.lpp. Nu murgs, kas notiekas atkal.
Garastāvoklis:: [mood icon] sore
Tags:

(3 teica | saki)

22:37 - Prikols...
Gribēju pastāstīt par vienu tādu kā spēli, ko Rolands rādīj pagājušajā mēģinājumā. Daudzi to prikolu jau droši vien zin, bet nu tomēr pastāstīšu.

Tā ideja ir tāda, ka tikai ar acu skatu, ar domu spēku vien ir iespējams cilvēkam likt darīt to, ko vēlies.

Sēdējām bariņā pa divi, viens otram pretī. Ir trīs komandas - 1. palikt sēžot, 2. vienkārši piecelties, 3. piecelties un nostāties aiz krēsla - no kurām ir jāizvēlas vienu, kuru ar domu spēku jāliek pretī sēdošajam izdarīt. Sēdēju 70 cm attālumā pretī Gatim un sakoncentrēju visu savu domāšanu uz to, ka viņam jāizvēlas 3. variants. Sēdējām un blisinājāmies acīs. Pārējie to pašu. Un tad, kad bij pienācis laiks, viņš tiešām piecēlās un nostājās aiz sava krēsla. Bij uztvēris pareizi! Tāpāt kā gandrīz visi pārējie studijnieki, kas piedalījās, bij katrs uztvēruši savu komandu nekļūdīgi! Tas tiešām bij pārsteidzoši... Pēc tam komandu gaidīju es. Sasprindzinot visas maņas, nespēju iedomāties, ka man būtu jāceļas augšā vai jāiet aiz krēsla, neko negribējās tādu, tikai sēdēt. Un patiešām, viņa komanda bij vienkārši palikt sēžot!

Labākais bij pēc tam. Vienu meiteni, kuru noteicām kā visjūtīgāko, izsūtīja no telpas, bet mēs, pārējie, izštukojām 3 darbības, kas viņai būs jāizdara, kad ienāks atpakaļ. 1. paņemt šallīti no galda, 2. nomesties uz ceļiem pie skatuves malas 3. apsēsties uz skatuves un pavicināt šallīti.
Viena cita meitene būs tā, kas turēs vienu roku 5 cm attālumā no viņas pakauša un otru roku 5 cm attālumā no elkoņa, un ar domām pavēlēs viņai izpildīt šīs darbības, tāpat kā mēs visi pārējie koncentrējām savas domas tieši uz to.

Viss notika lēni, bet viņa ienāca, tiešām paņēma šallīti, tiešām aizgāja līdz skatuvei, pašā vidū, un tiešām apsēdās un tirināja roku, it kā gribētu vicināt to šallīti.

Tā galvenā doma bij par to, cik ļoti aktieriem jājūt vienam otru, esot uz skatuves. Un ka tiešām, labi cenšoties un koncentrējoties, var likt cilvēkam izdarīt daudz, dažādu, arī sarežģītāku lietu.

Nevaru sagaidīt, kad varēšu izmēģināt šo to pati arī... Teiksim, ar mīļumu! Lai izdara tā vai šitā... Ja sanāks, pastāstīšu, kā gāja! ;D Iesaku jums to pašu 8)

(1 teica | saki)

23:11
Es arī, es arī iemācījos saglabāt bildes no Draugiem.lv jaunās versijas!! 8]] Jēj
Tags:

(8 teica | saki)

23:15
Un atkal es daru visu, visu iespējamo, tikai ne to, kam tuvojas dedlains un ko ir jādara. Yay, that's me 8) Man patīk pašai skatīties, kā pēc tam ķepurojos no probēmām ārā
Garastāvoklis:: [mood icon] amused
Tags:

(saki)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba