Mīļās muļķībiņas - 19. Decembris 2005

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
Ierakstīt jaunumus
Komentu Liste
Manējie
Kopienas
Sindicētie
TAGI
Labot pēdējos ierakstus
Iestatījumi

Decembris 19., 2005


00:26 - Pārdomas par riebeklībām
Priekšnieks sacīj, ka tādu īstu, kārtīgu, slīpētu neģēlību var pastrādāt nevis dusmu uzplūdā, niknumā ar prāta aptumsumu, bet tikai kārtīgi apdomājot, ar vēsu prātu un ar platu smaidu sejā...

Atzīstos, ka nekad neesmu bijusi uz kaut ko tādu spējīga.
Šermuļi skrien, iedomājoties, ka man kaut kas tāds būtu jādara! Bet to tāpat nevar piespiest izdarīt, tā ir katra paša izvēle! Vuot. Tas ir būtiski.

Es laikam ticu karmai, man ir respekts pret likteņa jociņiem - viss nelabais, ko pastrādāsi, sevišķi tās atriebības (lai cik taisnīgas liktos), nāk atpakaļ ja ne dubultīgi, tad vienkārtīgi noteikti, un piesārņo dvēseli, sirdsapziņu. Nekur, nekur nepazūd. Paliek turpat! Jo vairāk sastrādā, jo grūtāk pašam sevi paciest - tādu atriebīgu blēņdari... Bet ar sevi takš visu atlikušo mūžu jānodzīvo!! Jāciena sevi! Kā var kretīnu cienīt, m? Pat ja tas iri pats?!

Tāpēc jāaudzina raksturu. Jātur maksimāli tīru sirdsapziņu. Un zemapziņu. Tā ir krietni vieglāk. Un tas nebūt nav muļķīgi. Būt labam, mīļam, saprotošam un iecietīgam cilvēkam nav stulbi. Stulbi, muļķīgi un vienkārši nejauki ir būt apzinātam kretīnam. There.


Lyr par labsirdīgāku pasauli! Miers un mīlestība ar jums. Neākstos tagad, nopietni runāju.


Šodienas minimālais darbu un domu limits ir izpildīts, es eju čučēt!
Mūzika: The Corrs - Intimacy

(1 teica | saki)

22:54 - Big yuck
Izdarīju kaut ko nelabu. Tagad ciešu ļoti, ļoti stipras fiziskas sāpes, un grūti rakstīt, jo apdedzināju kreisās rokas fakuci!!! ;FFFF

Tāda nedaizgulējusies kurināju krāsni, un kā tāda riktīga lose vēsā mierā aizbakstīju kvēlošai krāsnei durviņas ciet.... Nošņākstēja vien.... Eh....

Tāds ciets, gaišs pirktgals palika, kā mazs papēdītis ar tulzniņu... Uz auksta ūdeņa uzreiz, un nekas. Tipa nesāp. Bet man vislaik bij auksti.... Bet sasildījos, un tagad tā riktīgi jūtu, kāda tā trauma ir.... Tagad krāsne izkurināta, tagad būs silts.... Kā es aizmigšu...? 8((

Acis sprāgst ārā, ja godīgi ;P

Ledus blakus uz spilvena ilgi neturēsies.... Ko lai dara, lai pirkts būtu vislaik aukstumā? :(

Un vispār, kas man atļāva gar krāsni bez cimdiem grābsīties? ;/
Garastāvoklis:: [mood icon] irritated
Tags: , ,

(3 teica | saki)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba