Beidzot es saprotu, ko nozīmē mans MBA: tas ir prieks, kas katru vakaru liek sapriecāties, ka vairs nebūs jāiet uz skolu.

Viss ir labi, izņemot sekundāras otrā plāna dīvainības un nejēdzības, kas saistītas ar īpaši apdāvinātu cilvēku spēju plānot un organizēt pasākumus.
Tātad:
braucam uz Dunavu rīt:D,
bet
21.06. uz izlaidumu, protams, neejam. Laikam tikai MD rakstīšanas trakumā var ienākt prātā doma apmeklēt kaut ko tādu.

VISS:)))))))))

Aizstāvēju.

Tad nu ar šo (cerams) mācīšanās periods manā dzīvē ir beidzies.

Laiks pievērsties citiem grādiem:)

 

Varbuut par daudz visa kaa. Shodien.

Man gan arii ir viens real pirmaa septembra staasts, ko nejaushi dzirdeeju skolaa, kad man aiz muguras sarunaajaas 6taas klases meiteniites par vasaras tusinjiem. Smiekliigi, ja nebuutu shausmiigi. Staasts bija par to, cik kuraa tusinjaa izdzeera, cik ljoti piedzeeraas, kaa vinju gandriiz izvaroja, bet, lai atriebtos puisim, arii vinjas puisi piedzirdiija, izgjeerba, sabuchoja un safocheeja bildes, kas jaaliek vinja ~draugos~, gandriiz apvemjoties, kad ieraudziija vinja daiktu un focheejot bija jaatur acis ciet. Texts beidzaas ar: ko daram peec stundaam? ejam uz Griizinjkalnu dzert? Nu taa apmeeram. Meiteniiteem nebija vairaak kaa gadi 12-13. Nedaudz panika iestaajaas, iipashi kontekstaa ar: "Latvijas valstij ir vajadzīgi pilsoņi, īpaši bērni, tāpēc Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga aicina visus jaunos cilvēkus laist pasaulē pēcnācējus."

Man ir aizdomas, ka solaarijs ir saskumis peec manis. Un riit dereetu vinju iepriecinaat ar manu jauno smaidu.
Think of me and I'll be there.

Btw riit saakas arii mana diivaina skola un, cerams, peedeejaakais maaciibu gads manaa muuzhaa. Nu jau vajadzeetu pietikt.

Pica ar garneleem un gliemezhiem tomeer ir labaakaa:)