Sestdienas naktī bijām zaļumballē. Tas, ka ziemas zābakos un pusziemas jakās, nekas. Dziedāja viena no tā-kā-kantrī grupām. Arī nekas. Bet zemessargi. Zaļumballes vietai apkārt novilkta dzeltena plēves bante, pie kuras ik pēc 2 metriem stāv zemessargu pāris. Zemessargi un zemessardzes formas tērpos (manuprāt, zemessargiem ir visneglītākie formas tērpi. Karavīru lauku formas gan ir skaistas, pat skaistākas par izejamajām) , dažs bez cepures, citi ar cigareti mutē, bet visi ļauniem skatieniem, jo nedoddies kāds tā-kā-kantrī ballē ieskries bez 2.50 Ls vērtas papīra bantes ap roku. Nokļūstot dzeltenās bantes apļa iekšpusē un skatoties uz ārpusi, sajūta, ka tur aiz neglītformaino zemessargu mugurām ir brīvība, bet iekšpusē labdarības koncerts jaukta tipa cietumā. Nozemessargota zaļumballes sajūta.
Lux-y: dzīvosim gultā - balle ielokā
Man pietrūkst nevis kaut kā aizgājuša, bet gan kaut kā tāda, kas nekad nenotiks.
Ir, ir karavīri :), tāpēc jau ir jocīgi, ka staigā bez cepurēm un formas jakas apsietas ap vēderu.