Vakar ziņās dzirdēju briesmīgus vārdus, ka šajā neparasti aukstajā laikā klaiņojošie dzīvnieki jāielaiž māju kāpņu telpās, jo nosaluši tie neesot agresīvi. Iedomājos, kā es nāku mājās un uz katra pakāpiena sēž bomžu kaķi un klaidoņsuņi. Līdz pirmajiem pavasara saules stariem mājās netiktu. Man jau no suņa bildes vien bail un nepatīkami, kur vēl kustīgu redzēt tuvāk, nevis tuvāk, bet jebkurā attālumā, kur tie saredzami.
Pagājušajā ziemā Bolderājā klaiņojošu vilku suņu bara dēļ vairāk kā pusstundu stāvēju nekustīgi ar acīs iesalušām asarām.

Mani vajā nepatīkamas termokrūzes sabiedriskajā transportā. Šoreiz 6.tramvajā iekāpa meitene ar termokrūzi un smirdēja pēc vājas šķīstošās kafijas.