Kādu brīdi atpakaļ biju palikusi nepīpētāja, tad atkal vienkārši prieka pēc atkal uzpīpēju. Un tad atkal drusku. Un tad jau drusku atkal papīpēju. Bet pagājušās nedēļas piektdienā bērnam bija ekskursija uz Medicīnas muzeju. Pēc ekskursijas bērns paziņoja: ja tu vēl pīpēsi, tu vecumdienās būsi KROPLE. Kliba ar melnu muti un pretīga.
Neesmu pīpējusi.

Kad esmu sākusi sapņot par bezdarbniecību, piedāvājas darbi.
Mani uztrauc, ka nespēšu atteikties no darba un nekad nekļūšu cienījama (jeb izmisusi & depresīva) bezdarbniece.