Tātad tas ir noticis!
Man ir jauns darbs!
Tik tiešām 5 stundas bija jāgaida kā uz skudriņām!

Pulkstenis ir tikai septiņi, bet tirpiņas jau skrien.
Jāgaida vismaz vēl 5 stundas.
Ja nu būs vilšanās sajūta?
Viss prieks par saulaino rītu tiks izbojāts

Jo tuvāk nāk, jo mierīgāk jūtos.
Kaut arī tikai pēc gada :)

Ir sajūta, ka man dzīve sāksies ar šodienu. Nē, precīzāk - ar vakardienas vakaru.
Un tas viss, pateicoties melnos vāciņos iesietajam kursa darbam un jau pusdienlaikā nodotam.
Sāku baudīt dzīvi!
Nu, ja vien nebūtu tas tizlais darbs. Un, cerams, ka tiešām drīz vairs nebūs.
Pēdējo nedēļu pieradums vēlu iet gulēt un agri celties ir atstājis iespaidu. Arī pirmajā brīvajā dienā augšā esmu pus8. Bet toties beidzot dzīvoklī atkal esmu sajutusi māju sajūtu, ir vēlēšanās darīt, krāmēt, kārtot, tīrīt. Gribas taisīt garšīgus un interesantus ēdienus.
Nu, jā, vēl gan ir palikušas 2 prezentācijas krieu valodā, Amadeus prakses aizstāvēšana un kursa darba aizstāvēšana.

Mierīga, priecīga vai laimīga, ka esmu atpakaļ?
Vai arī gluži pretēji?
Kopš piektdienas nakts manī iedveš šausmas narkotikas, krievi, latvieši un skaļa mūzika.
Kā gan mans darba devējs man varēja kaut ko tādu nodarīt? Šodien vajadzētu būt pārrunām. Šķiet, ka nebūs. Viņai viss poo.
Laikam jāievieš krusttēva un Ievas variants - kad brauc uz ilgāku laiciņu prom, jāizmet viss no ledusskapja ārā. Pēc piecu dienu prombūtnes mans ledusskapis ir uzpūties :D
2 dienas, lai uzrakstītu kursa darbu. Jaunības maksimālisms. Nu, kāpēc? Tagad jau sāku ķerties pie pēdējā salmiņa - galvenais, lai būtu 4! Pilnīgs vājprāts.
ā, un man tik ļoti gribas prom! šo vasaru gan es Latvijā neizturētu.

Man briesmīgi gribas kko izstāstīt.
Nezinu tikai ko!
Darbi visi it kā ir saplānoti. Vairāk vai mazāk maijā es tieku uz visiem saplānotajiem pasākumiem. Viss jau sākas ar 1.maiju, kad atkalredzēšanās ar mīļajām, 3.maijā mēģināšu iefiltrēties kādā SIA, lai vēlāk to varētu iekš sava CV ierakstīt. 10.maijs. A kategorija Cēsīs.
Tad vēl GP, eksāmena darba aizstāvēšana, franču valodas runa, 2 prezentācijas krievu valodā, vēl viens eksāmens un 2 ekskursijas atskaites... Tas nav neiespējami! Vajag plānot. Laika posms - 2 nedēļas.

Šajā nedēļā atlikušas vēl sešas ar pusi stundas. Tas priecē! Atmosfēra šodien nekāda.
Bet rīt toties tautas tērps!
Ilgi gaidīts!

Šī rīta iedvesmas avots - Robijs.
Sen neesmu bijusi mājās viena un klausījusies mūziku.

Radās ļoti spiedīga situācija, tādēļ nācās ķerties klāt veselu gadu krātajai un papildinātajai Henesija pudelei.
Lai arī mērķis bija cits - jauns Henesijs, rezultāts ir apmierinošs - līdz algas dienai varam cepuri kuldami dzīvot!

Morāle:krāj naudu konjaka pudelē citam konjakam!

Cik žēlīgi ir šādā dienā un brīdi, ja man nav autovadītāja apliecības.
Mašīna ar visiem dokumentiem stāv aiz loga, varētu uz sašļikiem aizšaut!
Bet nekā :(

Vēl mēnesis un skola lielos vilcienos cauri.
Un nespēju saprast - par ko te tie tūsktoši jāmaksā!!!

No rīta ieslēdzu TV, bet tur rāda Rīgu un Vanšu tiltu. Nodomāju, ka ne reizi mūžā vēl neesmu ar kājām tam pāri gājusi. Radās ideja - jāapciemo tā mazais brālis Valmierā, kam pāri arī līdz šim nav sanācis doties. Un vēlme ķert saules starus bija nepārvarama. Gara pastaiga, daudz jaunu apmeklētu vietu, saules prieks un, protams, Vanšu tilts. Jūtos nopelnījusi vienu sidriņu :)

Ejam ārā alu dzert?

Beidzot man ir brīvdiena, kas vārda vistiešākajā nozīmē ir brīvdiena. Pamodos astoņos, noskatījos divas "Desperate housewives" sērijas, jūtos iedvesmota...
Bet nevaru saprasties, ar ko lai īsti sāk.
Laikam jāizpalīdz draudzenei.

Patiesībā man tur briesmīgi nepatīk. Tā ir pirts ar tik ļoti dažādām atmiņām saistās.
Šoreiz arī. Ierados pa taisno no darba, uz pārējo fona kā putnu biedēklītis izskatījos.
Bet malkošana tur vienmēr sit augstu vilni. Arī šoreiz. Negribu ne alu, ne šņabi, ne vīnu. Es dzeru viskiju! Labu! Bet kāpēc man šorīt ir tik briesmīgi nepanesama sajūta?
3 stundas, lai sataisītos uz koncertu. Jūtu, ka balss vispār nav.
Un es vairs neuzvedos bērnišķigi!

Šorīt ārā saulīte.
Pastaigāšos.
Anyone?

Es sevi joprojām uzskatu par tādu kā bērnu.
Man patīk atnākt mājās no darba/skolas, visu nomest un 10 minūtes paslinkot dīvānā un paskatīties TV. tad es lēnā garā kaut ko sadaru, savācu... nu tā - neko īpašu.
Bet ko pēc darba dara pieaugušie cilvēki? Es šeit domāju neprecējušos. Pieaugušos pārus :)

12 nakts stundas norukātas.
Pēcalgas iepirkšanās - pa visiem 100%!
Franču valodas lekcija... Negribas lielīties, bet es daudz neatpalieku no tām, kurām franču ir 2.svešvaloda (viņas franču zina tieši tādā pat līmenī kā angļu/krievu). Nu, protams, ja runa iet par vielas tēmu. Bet no manas mutes tā valoda diezgan skanīgi izklausās :
Vīns ar cerību, ka kāda tomēr pie manis ieradīsies matus nokrāsot. Pudele jau pusē, bet durvju zvans klusē.
Līdz GP 1.posma nodošanai 9 dienas. Man ir tikai tēma.
Un man būs pirmais oficiālais atvaļinājums!

Draugos uzgāju albumu kādai nesen iegūtai paziņai. Zināju, ka viņa ir apprecējusies, bet domāju, ka šis lieliskais notikums pirms kādiem gadiem 2 bijis. Izrādās, ka 21.07.07. Tik skaistas bildes! Tik saulaina diena! Visi tik skaisti un laimīgi...

Un es arī joprojām nevaru atmest to domu par precēšanos.

Precizēju - es gribu uz kāzām! Es gribu skaisti jo skaisti sataisīties, gribu to īpašās dāvanas meklēšanas prieku, gribu baznīcā noraudāties :D, gribu nākamo rītu, kad visi tādi neizgulējušies izskatās...

Es, starp citu, beidzot izpratu to joku, kāpēc jaunais pāris iet gulēt pusnaktī - lai labi no rīta izskatītos! Un parasti jau arī nevienu neceļ otrā rītā augšā agrāk par kādiem pus9 vai 9...

Nu, tad kāds???

man patīk tas Valdis Vanags!