Ak šausmas!
Es Cibā rakstu jau vairāk kā 4 gadus!
Laiks gan ātri un smieklīgi skrien!

Šodienas prieks.
Izpalīdzēju kādai kundzītei ar mantu glabāšanu, bet pretī dabūju piparmētru saldējumu!

Viņa ir ieradusies. Uz palikšanu. Vismaz līdz nedēļas nogalei.
Un tad vēl 4 nedēļas. Redzēsim.

Pusotru stundu runāju ar viņu. Nekādu mulsuma brīžu (ja vien neskaita to, ka es sarku).
Saskumu.
Man tas laikam uznāk reizi mēnesī.

Šodien darba diena neizturami velkas, kaut arī darba laiks uz pusi īsāks kā vakar.
Vēl 45 minūtes. Mokošas.
Šodien bērni kaut kā pārāk daudz raud.
Un ir pārlieks klusums.
Priekšnieks rīt vēlas ar mani aprunāties kabinetā.
Nojausma, ka tas nebūs nekas jauks :(

Viens no mana vīrieša draugiem vakar viņam sastāstījis, ka esor milzum daudz lietu, kāpēc ar mani būtu jālepojas!
Es nemaz nevaru iedomāties, kas tās varētu būt par lietām. Jā, OK, es mācos pilna laika studiju programmā (pie tam ar atzīstamām sekmēm), tajā pat laikā es strādāju uz pilnu slodzi, kā arī esmu sieva mājās uz pilnu slodzi. Un tam bonusā nāk vēl koris 2x ned... vai visas tā var?
Labi, jautājums jums - kāpēc ar mani būtu jālepojas?

Tākš!
Vēl 2 stundas šajā nolāpītajā darba dienā, kas varbūt nemaz tik nolāpīta nebija :)
Un tad es došos mājās, aš-aš savus mīļos salātiņus pagatavošu un gulēšu gultā, šķirstot entos žurnālus.
Laikam Narveseen piedāvātais auto man dikti tīkams un sirdij vēlams :D
Ir gadījies redzēt, ka dažas vientuļas sievietes tā pavada katru vakaru.
Es tā negribu! T.i. - es neesmu vientuļa, es vienkārši šovakar nevēlos sabiedrību! Gribu tikai savus žurnālus un salātus!

Izgāju pagalmā, bet tur kādas 5 meitenītes vecumā 3-7 gadi un visas no galvas līdz kājām rozā ietērptas. Ar vienu līdzīgu man nācās Jāņus kopā pavadīt. Negals! Nu ir taču visādas citādas skaistas krāsas! Man bērnībā mamma teica, ka meitenēm esot jāvalkā sarkanas drēbītes, bet puisīšiem zilas. Un tad nu rezultāts - sēžam abas rindā pie ārsta, bet tur atnāk puisītis čirkainiem matiņiem sarkanā sporta tērpā. Un es pa visu koridori sāku izprašņāt mammu, kāpēc puisītim sarkanas drēbes. No manas puses daudz variantu - vecāki gribēja meitenīti, bet piedzima puisītis, tāpēc ģērbj sarkanās drēbēs; puika domā, ka ir meitene; vecākiem nav naudiņas, lai iegādātos citas krāsas drēbītes. varu iedomāties mammas sarkšanu un bālēšanu!

Redz, kā notiek - mūsdienās arī nauda tiek glabāta grāmatās. Bet es biju tā laimīgā, kas atrada!

Man šķiet, ka vienu dienu es tomēr kļūšu par labu pavāri. Mājas apstākļos.
Sākotnēji nepieciešamais hobijs, "kas neko nemaksā", ir pārvērties par hobiju, kas "maksā gan", toties nes patīkamas emocijas. Gatavojot pašai nemaz tā īsti ēst negribas. Un vienīgais, kuram gatavot, ir mans draugs. Vakar gan dzirdēju tekstu, ka "tavā vietā es viņam sen jau ēst vairs nedotu!". Bet tas ir tik mīļi, kā viņš ir apvēlies :)

Šodienas ēdienkartē ir salāti "Rifs", desiņmaizītes un soļanka ar grauzdiņiem :)
Jāsāk ar mazumiņu!

Vakar sastapās mans un viņa brālēna skatiens. Viņš mani atpazina!
Un kļuvis tik seksīgs!
Murrrr!

Nu kāpēc ir tā, ka pret dažiem cilvēkiem man ir vienkārši riebums.
Un tad man gribas, lai "manējie" cilvēki ar viņiem nesatiekas.
Lai nav "uķi-ķuķi" variants.
Lai gan ticu, ka cilvēki mainās, bet neticība jau tomēr paliek...

Mans lidojums beidzās.
Neviens paldies nepateica.
Viss, ko es darīju, ir kaķim zem astes.

Pirms pusstundas bija lidojuma sajūta.
Bet tagad atkal atsēdos - neviens jau man neteiks "paldies", ka esmu zvanījusies, jautājusies un pa reizei pietēlojusi mazu meitenīti.
Atkal ir tukšums.

Esmu jau uzrakstījusi tik daudz izlaiduma kartiņu, ka vairs nav neviena trāpīga domu grauda, ko grāmatiņā ierakstīt...
Anyone?

Man joprojām der 9.klases izlaiduma kleita! Cik gadu jau pagājuši! 5?
Un jaunās sexy kurpītes, pērles ap kaklu...
Es svētdien būšu neatvairāma!
Kaut tik viņš arī ierastos!

Paldies māsai par apsveikumu - ar iekāpšanu tricatnjikā!
Bet šodien man atkal prasīja dokumentus (pirku ūdenspīpes tabaciņu!)

Pēc 5 nostrādātām maiņām jaunais darbiņš vairs neliekas tik žilbinošs. Es vienkārši esmu cilvēks, kurš nespēj nosedēt, nedarot neko. Man tā arī pateica - Tu vēl daudz ko nemāki, tāpēc pagaidām tā būs. Cik sapratu, tad tā būs vēl līdz augustam. Reizēm gan man šķiet, ka drusku saprotošāka esmu, nekā viņas domā. Ja viņas pēc 7 mēnešu darba nemāk atgriezt čeku POS terminālā un kases aparātā...
Un arī Internetā negribas visu laiku sēdēt,da jo apkārt taču cilvēki staigā...

Šovakar es mājās viena.
Un nav variantu, ka ierastos kāds traucē manu mieru.
Skatīšos ne visai labas kvalitātes Sekss un lielpilsēta filmu oriģinālvalodā, ietīšos savā pledā un ēdīšu auksto zupu.
Pats svarīgākais šajā faktā ir tas, ka es aukstā zupas neēdu!
Jau vakar sapirkos nepieciešamos produktus, šodien vēl tik kefīriņš...
Un drīz no mājas vedīšu visas nepieciešāmās sastāvdaļas. Tātad - dzīvošu pa lēto1
Kaut kā tak jāatpelna savs vakardienas izgājiens...

Ā, jā, forši ir arī tas, ka jaunajā darba vietā ir ierobežotas aptaukošanās iespējas :)

No 29.maija līdz 31.maijam esmu pieejama Valkā