Man šķiet, ka vienu dienu es tomēr kļūšu par labu pavāri. Mājas apstākļos.
Sākotnēji nepieciešamais hobijs, "kas neko nemaksā", ir pārvērties par hobiju, kas "maksā gan", toties nes patīkamas emocijas. Gatavojot pašai nemaz tā īsti ēst negribas. Un vienīgais, kuram gatavot, ir mans draugs. Vakar gan dzirdēju tekstu, ka "tavā vietā es viņam sen jau ēst vairs nedotu!". Bet tas ir tik mīļi, kā viņš ir apvēlies :)

Šodienas ēdienkartē ir salāti "Rifs", desiņmaizītes un soļanka ar grauzdiņiem :)
Jāsāk ar mazumiņu!