Es to beidzot izdarīju.
Es izdzēsos no draugiem.lv. Ir nepieciešama pašattīrīšanās. Vismaz uz kādu laiku. No tiem pliekanajiem tekstiem, no pliekanajām vēstulēm, no neko neizsakošām foto galerijām.

Nu nevaru sagaidīt šķēpmešanu!
Žēl, ka sanāks sekot līdzi tikai caur komentāriem Interneta vietnēs :(

Tagad noteikti visi mazie puikas gribēs nodarboties ar BMX :)
Es piecēlos četros, noskatījos divus pusfināla braucienus, pārdzīvoju par Matisonu un, skatoties sieviešu braucienus, aizmigu! Atvēru acis ap 6am un secināju, ka BMX jau cauri :(
Ieslēdzu kompīti, aizgāju uzreiz uz oficālo OS mājas lapu, jo delfi riktīgi čakarē savu PEKINA 2008 sadaļu, noskaidroju, ka Štrombergs pirmais, un aizgāju mierīgu sirdi gulēt. Pusastoņos, aplūkojot programmu, secināju, ka BMX atkārtojums būs tikai pus11. Nevarēju sagaidīt, novilku netā un priecājos :) Un Štrombergs dziedāja himnu! Malacis!

savām svētku vakariņām pagatavoju nostaļģijām bagātu ēdienu.
Vēsture:
šo ēdienu pēdējo reizi ēdu pirms kādiem 15 gadiem. Mamma vasarā to bieži gatavoja, jo kāpostiņš izauga dārzā, bet gaļiņu no laukiem atvedām. Man tas riebās. Atceros, kā raudāju, kad man lika to ēst.
Bet tagad tik ļoti sagribējās!
Kāpostu tītenīši. (Cik nu tie tur satīti, bet nu :) )

Cik gan lielu iedvesmu dienai var dot gandrīz nepazīstams cilvēks, kurš, ieraudzījis mani ar puķu pušķi rokās, pienāk klāt, apjautājas par svētkiem un sabučo!!!!

Redzi vienu, otru, trešo, ceturto... un pēc tam jau vairs neskaiti. Tikai pajautā - ko tad Tu te?
Atbilde skan nožēlojami - aj, nav ko darīt, atnācu pa veikalu pastaigāties.

7dienā, kad ārā valda fantastisks laiks.


Man vairs tikai 20 minūtes atlikušas. Taču es gan tad došos baudīt brīnišķīgo laiku.

Nu lūk, Tu atbrauc mājās un saproti, ka viss ir baigi slikti.
Tik daudz ir runāts ar vasaras skolas dalībniekiem par to, kāpēc latviešiem nepatīk krievi un kāpēc krieviem nepatīk latvieši. Un ja kāds teikts, ka tā nav, tad man ir gandrīz pusotru stundu garš video par to, kā Daugavpils krievu iedzīvotāji noniecina un apsaukā latviešus. Latvieši gan drusku iecietīgāk izteicās.
Un tagad vēl tā Gruzija. Un Krievijas vēstnieka Latvijā izteikumi.
Un mums pie tam vēl ir dalībnieks no Gruzijas!
Ja paliek pavisam slikti, varbūt tiešām sakrāmēt somiņas un par pēdējo naudiņu braukt prom?

Netīkams rīts.

Tikko atnāca vecs onkulītis un vēlējās iegādāties biļetīti uz Prāta Vētras koncertu. Un liels bija viņa šoks, kad uzzināja biļešu cenas. Bet nu laikam jau dikti vēlējās pārsteigt savu mīļoto sievieti un par pēdējo naudiņu tomēr nopirka.
Un tad vēl ar brālīti saskaipojāmies. Divas nedēļas piespiedu kārtā nevarēšu pie viņa uz māju aibraukt.Viņš ir tik mērķtiecīgs! Jau sadomājis, kam krās naudiņu, ies pie pazīstamas tantes zālīti pļaut, jau pats sarēķinājis, cik viņam par to maksās, cik sanāks septembrī. Tad vēl pierunājis mammu maksāt par atzīmēm. Mamma piekritusi tikai par 9 un 10 maksāt. Un ne jau nu santīmus! Bet brālis satraucies, ka tādā veidā netiks ātri pie naudas, jo skolotāja pie tāfeles viņu nemaz nesaucot, jo visu baigi labi jau viņš zinot. Bet nu mēs ar māsu mammu 12 gadus nevarējām pierunāt, lai mums par katru atzīmi maksā attiecīgās naudiņas. Nu, jā, brālītis jau mums luteklītis! Viņš pats ir sastādījis sev darbu grafiku -kad strādās mājās, kad pļaus zālīti,kad ies pie vecāsmammas, kad lasīs grāmatas, kad spēlēs datoru. Tagad gan skolā forši - ir jāizlasa 10 grāmatas pa vasaru pēc paša izvēles! Mums bija Saulcerīte Viese jālasa :( Baigais malacis puika!

Nedēļas nogale sākās nebūt ne jauki, jo pēkšņi vienkārši beidzās nauda!
Un tad vēl ziņa, ka mēs nebrauksim uz Tūju, bet gan citur, kur ir jāmaksā par ieeju. Norunājām baudīt nedēļas nogali un nedomāt par to, par ko būs jādomā 7dienas vakarā.
Viss pārējais jau bija lieliski! Jūra un saule. Gaļiņas cepšana un badmintona spēlēšana. Aliņa iedzeršana vakarā un dvīnīšu auklēšana pa dienu.
Notikums bija tāds, ka mēs samaksājām tikai par vienu nakti. Un tad nu izpalīdzēja mans kaligrāfiskais rokraksts :)
Bet vakar vakarā bija grūti - deg visas maliņas! Toties kāds iedegums! Tas bija tā vērts!
Vakara sarunu gaitā gan man sāka likties, ka laikam neesmu pareizi orientēta, t.i. - orientēta uz naudu. Izrādās, ka daži mūsu draugi varot iet veikalā un pirkt jeb ko. Viņiem nauda nav jāskaita. Nu jā, ja var vienā naktī sešus simtus automātos nospēlēt... Un tad es atļāvos pateikt, ka nauda nav galvenais. Oho, kādu es sev sutu virsū dabūju. Bez maz vai - Tu taču neko no dzīves nesaproti.
Un vēl es sapratu, ka neesmu karjeriste. Varbūt slikti.
Satiku viņa vecākus - un atkal ar aliņu rokā!
Labākais citāts bija:
- Puksis paliek resns.
- Tas laikam uz vecumu.
- Tikai Vineta paliek tievāka un jaunāka!

:D

Kad ir klusums un neviena nav, domas aizklīst tur, kur varbūt nemaz nevajadzētu.
Zīlniece toreiz tā arī pateica - labāku tu neatradīsi. Un uzdeva jautājumu - ko gan nozīmē labāks?
Es toreiz nosaucu to, ka cilvēkam jābūt inteliģentam, strādīgam, iejūtīgam, mīlošam, ar atbildības sajūtu, ar naudiņu.
Un viņa teica - ja sameklēsi tādu vīrieti, nez vai viņš pacietīs Tavu raksturu. Varbūt sitīs Tevi. Varbūt aizliegs Tev izklaides. Varbūt būs skopulis. Ja vēlēsies meklēt, tu meklēsi vīrieti ar īpašību, kas Tev trūkst pašreizējā. Un jaunajam noteikti nebūs daudz no tām īpašībām, kas ir tagadējam.
Un šodien domāju - kādu gan es viņu gribētu... Meklēt laikam tomēr netaisos. Varbūt pats atnāks. Ja nē, būs labi tāpat.

Bet šis nu gan pēdējais posts - jūra, es nāku!

Pirmā brīva nedēļas nogale - es nāku!
Un telefons tiks izslēgts jau aiz Valmieras robežas, lai nevēlamie mani netraucētu!

Vakar aizdomājos, ka šie bija pirmie Jāņi bez vainadziņa man.
Oops.

Tas ir unikāli, cik lielu iedvesmu var dot svešinieka smaids!

Kāzas, kāzas, kāzas!!!
Viss šodien pilns ar laimīgiem cilvēkiem, kuri ieradušies atbalstīt kādu savējo tik nozīmīgā mirklī.
Un ko tik šādiem cilvēkiem nevajag! tad viņi meklē kreklus, tad ziedus, tad pērk 15 dāvanu kartes, tad meklē 50 Ls banknoti..
Bet pats galvenais, ka visi viņi tik skaisti!

Vai tiešām visos EST veikalos norēķinās ar eiro?
ESTieši satraukušie, ka Latvijā veikalos nevar ar eiro norēķināties :D

Manas laimīgās dienas ir algas dienas!

Tikko atcerējos kādu mirkli no bērnības, ar kuru var teikt - es augu un attīstos. To ir iespējams piefiksēt.
Mums mājās bija kaut kāda veļas mašīna, taču tik un tā nācās visas drēbes vēlreiz pārskalot ar rokām. Un tad vēl tā veļas mašīna reizēm saplīsa... Nu vājprāts vispār!
Ar mammu bija norunāts, ka trešdienās vai ceturtdienās tiek izmazgātas mazās zeķītes, zeķubikses un smalkie adījumi, jo tajos laikos veļas mašīnām jau nebija saudzējošā režīma. Ar rokām.
Mēs ar mazo māsu vienmēr palīdzējām.
Un tad bija viena reize. Mācījos kādā 2.klasītē.
Man bija jāspēlē koncertā, bet zeķubikses bija aizmirsts izmazgāt. Pati uzsildīju ūdeni, sameklēju pārējās pēc mammas definīcijas ar rokām mazgājamās drēbes un ķēros klāt.
Pārnākot mājās, vispirms mamma bija šokā.
Bet tad tā arī pateica - kāda man liela meita :)

Jā, tā bija viena no tām retajām reizēm, kad dzirdēju, ka tieku slavēta.

Bet šī aina man atausa atmiņā, kad es šorīt mazgāju savas zeķubikses un tamborēto jaciņu :)
Esmu liela :)
Īstenībā ilgojos pēc šādiem skaistiem brīžiem.
Tādu dzīvē ir maz.

Man nav plāna pirmdienai.
Jā, vajadzētu tā kā līdz centram aizvilkties, bet šobrīd tam ir vēl par agru.
Lasīt un lasīt?
Gribu kaut ko dvēselei.
Pirmdienas rītā.
Un gribētos tabaciņu...