Ārā tik fantastisks laiks!
Tā vien gribētos kkur aizšurīt, bet nav ne ar ko, ne īsti kur.
ak, es, vientulīgā!

Nedēļas nogale sākās nebūt ne jauki, jo pēkšņi vienkārši beidzās nauda!
Un tad vēl ziņa, ka mēs nebrauksim uz Tūju, bet gan citur, kur ir jāmaksā par ieeju. Norunājām baudīt nedēļas nogali un nedomāt par to, par ko būs jādomā 7dienas vakarā.
Viss pārējais jau bija lieliski! Jūra un saule. Gaļiņas cepšana un badmintona spēlēšana. Aliņa iedzeršana vakarā un dvīnīšu auklēšana pa dienu.
Notikums bija tāds, ka mēs samaksājām tikai par vienu nakti. Un tad nu izpalīdzēja mans kaligrāfiskais rokraksts :)
Bet vakar vakarā bija grūti - deg visas maliņas! Toties kāds iedegums! Tas bija tā vērts!
Vakara sarunu gaitā gan man sāka likties, ka laikam neesmu pareizi orientēta, t.i. - orientēta uz naudu. Izrādās, ka daži mūsu draugi varot iet veikalā un pirkt jeb ko. Viņiem nauda nav jāskaita. Nu jā, ja var vienā naktī sešus simtus automātos nospēlēt... Un tad es atļāvos pateikt, ka nauda nav galvenais. Oho, kādu es sev sutu virsū dabūju. Bez maz vai - Tu taču neko no dzīves nesaproti.
Un vēl es sapratu, ka neesmu karjeriste. Varbūt slikti.
Satiku viņa vecākus - un atkal ar aliņu rokā!
Labākais citāts bija:
- Puksis paliek resns.
- Tas laikam uz vecumu.
- Tikai Vineta paliek tievāka un jaunāka!

:D

Kad ir klusums un neviena nav, domas aizklīst tur, kur varbūt nemaz nevajadzētu.
Zīlniece toreiz tā arī pateica - labāku tu neatradīsi. Un uzdeva jautājumu - ko gan nozīmē labāks?
Es toreiz nosaucu to, ka cilvēkam jābūt inteliģentam, strādīgam, iejūtīgam, mīlošam, ar atbildības sajūtu, ar naudiņu.
Un viņa teica - ja sameklēsi tādu vīrieti, nez vai viņš pacietīs Tavu raksturu. Varbūt sitīs Tevi. Varbūt aizliegs Tev izklaides. Varbūt būs skopulis. Ja vēlēsies meklēt, tu meklēsi vīrieti ar īpašību, kas Tev trūkst pašreizējā. Un jaunajam noteikti nebūs daudz no tām īpašībām, kas ir tagadējam.
Un šodien domāju - kādu gan es viņu gribētu... Meklēt laikam tomēr netaisos. Varbūt pats atnāks. Ja nē, būs labi tāpat.

Bet šis nu gan pēdējais posts - jūra, es nāku!

Pirmā brīva nedēļas nogale - es nāku!
Un telefons tiks izslēgts jau aiz Valmieras robežas, lai nevēlamie mani netraucētu!

Es vēlos basām kājām skriet pa Latvijas pļavām, uzrāpties kalnā kā toreiz un vērot, kā garām aiztraucas vilciens.
Es vēlos savas saules apmīļotās kājas iemērkt siltajos ezeru ūdeņos, ļaut, lai jūras viļņi mani maigi glāsta.
Es vēlos aizvērt acis un pagriezt seju pret sauli, teikt - kā es to mīlu!

Filmās bieži ir redzēts, ka, no rīta pamostoties, gultā guli viens, kaut arī gulēt tomēr aizgāji ar kādu kopā.
Izrādās, tā arī dzīvē notiek, tikai es biju tā, kas naktī nemanot aizbēga. Bija man jāiet mājās, bet viņš tik saldi čučēja, ka žēl bija modināt. Hmmm...nu it kā centos viņu biku pabikstīt, ka eju prom, vai viņš nāks mani pavadīt, bet šis tik kko nomurmināja. Pa pusei dusmīga, pa pusei sajūsmā, vēl pa kādam mazumiņam apjukusi klusi lavījos uz mājas pusi. Kamēr vēl gulēju mājās pati savā gultiņā, viņš mani apbombardēja ar telefona zvaniem, bet es tikai čučēju saldi. Viņš gribēja man atvainoties!!! Atvainoties par to, ka gulēja! Kkas nepārspējams! Man vispār parasti neviens neatvainojas, dažs labs to tikai vienu reizi ir izdarījis, bet viņš jau tagad!!!
Vakarā uz pirtiņu...
Vēl tik jānospēlē kapusvētki...