Nedēļas nogale sākās nebūt ne jauki, jo pēkšņi vienkārši beidzās nauda!
Un tad vēl ziņa, ka mēs nebrauksim uz Tūju, bet gan citur, kur ir jāmaksā par ieeju. Norunājām baudīt nedēļas nogali un nedomāt par to, par ko būs jādomā 7dienas vakarā.
Viss pārējais jau bija lieliski! Jūra un saule. Gaļiņas cepšana un badmintona spēlēšana. Aliņa iedzeršana vakarā un dvīnīšu auklēšana pa dienu.
Notikums bija tāds, ka mēs samaksājām tikai par vienu nakti. Un tad nu izpalīdzēja mans kaligrāfiskais rokraksts :)
Bet vakar vakarā bija grūti - deg visas maliņas! Toties kāds iedegums! Tas bija tā vērts!
Vakara sarunu gaitā gan man sāka likties, ka laikam neesmu pareizi orientēta, t.i. - orientēta uz naudu. Izrādās, ka daži mūsu draugi varot iet veikalā un pirkt jeb ko. Viņiem nauda nav jāskaita. Nu jā, ja var vienā naktī sešus simtus automātos nospēlēt... Un tad es atļāvos pateikt, ka nauda nav galvenais. Oho, kādu es sev sutu virsū dabūju. Bez maz vai - Tu taču neko no dzīves nesaproti.
Un vēl es sapratu, ka neesmu karjeriste. Varbūt slikti.
Satiku viņa vecākus - un atkal ar aliņu rokā!
Labākais citāts bija:
- Puksis paliek resns.
- Tas laikam uz vecumu.
- Tikai Vineta paliek tievāka un jaunāka!

:D