Ir sajūta, ka man dzīve sāksies ar šodienu. Nē, precīzāk - ar vakardienas vakaru.
Un tas viss, pateicoties melnos vāciņos iesietajam kursa darbam un jau pusdienlaikā nodotam.
Sāku baudīt dzīvi!
Nu, ja vien nebūtu tas tizlais darbs. Un, cerams, ka tiešām drīz vairs nebūs.
Pēdējo nedēļu pieradums vēlu iet gulēt un agri celties ir atstājis iespaidu. Arī pirmajā brīvajā dienā augšā esmu pus8. Bet toties beidzot dzīvoklī atkal esmu sajutusi māju sajūtu, ir vēlēšanās darīt, krāmēt, kārtot, tīrīt. Gribas taisīt garšīgus un interesantus ēdienus.
Nu, jā, vēl gan ir palikušas 2 prezentācijas krieu valodā, Amadeus prakses aizstāvēšana un kursa darba aizstāvēšana.