piektdiena
darbnīcā, lūkojoties pa logu.
joprojām nesaprotu, kā a. varēja tā ar mani izdarīt. nu, protams, jā, viņa nāvīgi greizsirdīgā sieva, viņa bailes no dzīves un pakļaušanās apstākļiem. kaut kas ļoti foršs un reizē atbaidošs viņa raksturā.
lai nu kā, i. pamest es negrasos. bet es būtu to izdarījusi, ja...
ja. nav vairs nekādu ja.

saule, jā, lielās piektdienas vakars.
iztusējāmies un izrunājāmies par dzīvi un darbiem ar danu, tagad mazgāju veļu.

un tā sajūta, ka priekšā ir liela, nepiepildāma tukša telpa. dzeju es vairs nerakstīšu. vismaz pārskatāmi tuvākajā laikā ne, kaut kas ir vienkārši nomiris manī.
nu kā viņš tā varēja. nu kā.