Man ir reāli slikti, bet teikt neko nevaru, jo tas nepalīdzētu tikai padarītu visu sliktāku. Es esmu muļķe, pilnīga un galīga un nemācos no savām kļūdām. Viss sākās jau no rīta ar draudzenes lūgumu atsūtīt kādu kopbildi, izliekos, ka viss ir labi. Nē nav, bet atzīties nevaru, jo ir pārāk sāpīgi. Arī vakars nav patīkams un šķiet tagad acis veras vaļā. Visi mazie sīkumi šķiet nospiežam mani, bet jāiztur vēl 5 dienas.