antikvariāts
Viņam patika garas pastaigas pa mežu un fotogrāfēt.
Manas vienīgās bērnības bildes ir viņa roku darbs.
Es vēlētos kaut man būtu bijusi iespēja kaut reizi pavērot kā top fotogrāfijas.
Kā tās kļūst par diapozitīviem. Un taustāmām, melnbaltām albuma atmiņām.
Mazie antikvariātu būcenīši. Pārpildīti ar atmiņām un sajūtām. Tajos varētu dzīvot. Pētīt vecos albumus, kas tur pamesti. Viņiem nav nepieciešamība pēc īpašnieka. Tie tur stāv atstāti, savu mūžu nokalpojuši. Ar cieņu. Jo ik katra bilde ir rūpīgi aizlocīta aiz četriem precīziem izveidotiem stūrīšiem.
Bet tagad tie tiek necienīgi novērtēti, pārdoti, pat atdoti.
Antikvariāta īpašniece uztvēra manu aizrautību ap tiem. Viņa izcēla no vēl senākas kumodes veselu kasti ar simtiem melbaltu kadru.
Vecas vēstules, aprakstītas pastkartes, kas sūtītas ar cerību uz atbildi. Pastkartes, kas tiek sūtītas vēl un vēl, lai arī nav atbildes. Prieka vēstījumi, skumjas un ilgas. Saviļņojums par saņemtu atbildi.
Perfekts izkārtojums.
Perfekts kadrējums.
Perfekta noskaņa.
Perfektas melnbaltās krāsas savienojums.
Perfekta fotogrāfija.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: