jau rit otrā nedēļa kopš mani atsauca no atvaļinājuma, jo "tik daudz darba, ka šausmas, šausmas" ... lieki teikt, ka neviens no šiem draudiem nav piepildījies - vairums darbu ir atcēlušies vai atcelti un arī šausmas līdz ar to ir izplēnējušas ... arī šonedēļ no diviem lieliem darbiem šodienas pirmspusdienā atcēlās viens un viens pārcēlās uz nenoteiktu laiku ... visi pārējie savus atvaļinājumus līdz ar šo nav ne atcēluši, ne arī pārcēluši ... sajūta, ka tādam muļķim, kas krustmātei par godu ausis mazgājis, bet šī nav atbraukusi ... nu arī es te sēžu, kā idiots ar tīrām ausīm ... un pašnodarbinos ... man nav iebildes pašnodarbināties - man ir iebildes pret bezjēdzīgu tapšanu atrautai no brīvdienām - dīkas žvilnēšanas zālienos, odu barošanas mežos un laiskošanās piejūrās ...