lielā truba
palasījos un pārlasīju Cibas pukstus par lielās trubas plīšanu. vakar arī māmuķītis vaidēja, kā ir nostaigājies līdz un no darbam, ka solītais transports ir pavedis tikai mazu gabaliņu. pārējais bija jākāto ar savām īsajām pa čierīša piesnijušajām. un vēl bija vaidi, kas plaucēja smaidu. veseli 30 veči - viss ōperas koris, nopūsti tumši brūni, lai piedziedātu Karmenai, pēc performances esot konstatējuši, ka ōperas dušas ir sausas. tad zvanījuši sievām, lai takš braucot pakaļā un vedot mājās atmazgāt. cik gan liels bija viņu pārsteigums, ka dažiem labiem arī mājās dušas bija sausas. Mamuts vismaz trumulī tējai bija ielējis. taču māksliniekus ar pāris glāzēm no brūnā tāla nenomazgāsi. sievas tika sūtītas uz veikalu, pēc dzeramā ūdens, pēc lielajiem tilpumiem. un secināja, ka tik stiprā pievakarē citi nemākslinieki jau visus lielos tilpumus bija izpirkuši. bija izpirkti arī puslielie. vienīgais, kas bija atlicis - kur varētu mērcēt un atmazgāt mākslu bija minerālis ar gāzi. un tā pusatgāzētā minerālī, no maziem tilpumiem tika atmazgāta māksla. es saprotu, ka nevietā, taču sejā uzplaukst smaids. dažkārt vismaz plati pasmaidīt var, ja dzīvo un strādā nomalēs.