ornitologiem - tiem, kas interesējas par putniem
vakar pārrodos es ka no semināra - labs seminārs, jāsaka. galvenais, ka īstajā brīdī un par īsto tēmu. bet ne par to stāsts. bet par putniem. rassēžos es ka ēnā uz lievenīša, izvelku savu smalko vēdekli par lats divdesmit. un mēģnu atgūt sejas krāsu un atdzesēties. tveice mēmākā, slāts arī nejēgā, un ēnas visā ceļā minimālas. it kā kādam žēl būtu bijis. bet nu arī ne par šo ir stāsts. visapkār sēž radinieku semeika ar lielākiem un māzākiem ģeķiem, kas skraidelē plikiņi un sauļo dunduru kodumus. piesteidz pie manis vecākais no jaunākajiem. palūdz vēdekli. sāk nēsāties apkārt ar to un stāstīt visiem, ka tas ir putna spārns. palidoja, palidoja. un tad tas vairs nebija spārns, bet gan aste. mans smalkais vēdeklis ar zaļajiem ziediņiem un sīkām, zīmētām zvaigznītēm, ar izgrieztu ornamentu uz rokā turamās daļas nu jau ir piestellēts pie plikā dupša, tur - tik tiešām tajā vietā, kur putniem stellējas aste - un nu pa pagalmu jau lidinās putns ar smalku asti. jāsaka, ka radiniekus ļoti uzjautrināja šāda putna ielidošana pagalmā. īpaši viņus uzjautrināja fantāzijas par tēmu, ko Loretas tante tagad darīs ar šā putna asti, kad tā tiks izvilkta no dibena un vairs nebūs aste.