šobrīd ir tā kā tanks būtu pārbraucis, bet vienalga sajūta ta - kā balkons no pleciem nost noņemts. vajag, vajag šad un tad pateikt, kas pāris gadus azotē audzēts - kā sacīt - pa paņaķijam. un nemaz nebij ilgi - it kā stunda piecpadsmit. un šķīrāmies kā draugi. /šinī vietā ir plats smaids - ļoooooti plats smaids/ kā draugi, kas netiksies vairs. priekā!