Trīsreiz viens un tas pats trīs daļās vienā vakarā. Uguns ne pa jokam - spļauts, vemts, dedzināti pirksti, plaukstas un apsvilinātas uzacis pirmo divu rindu skatītājiem. Arī uzvaras šampānieša žļāciens trāpīja - maksla baudīta fiziski. Tantes un ōmes bija sanesušas ziedu kalnus, kur dažam laternu stabu lomas attēlotājam bija lielāka kaudze nekā tam, kas 3 stundas 45 min. bij iekšas uz āru rāvis. Jā, un vēl tās divas dekoratīvās lauvas ar narkomāna spīdumu acīs - tās bija tik scenogrāfiski iespaidīgas, ka visa darbība lieliski satilpa tieši aiz tām. Un noslēgumā triumfs - himna ar piedziedājumu - Kikī, viņš pārstās dzert!