![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
1) Tu uzskati, ka cilvēki ētiskās izvēles izdara balstoties uz to, kā konkrētajā situācijā būtu jārīkojās viņa tautietim, t.i., tu ļoti konkrēti zini kā ētiskas dilemmas situācijā rīkosies latvietis, krievs, vācietis utt. Ētisku problēmu vispār nav -- atliek sekot tikai vietējām paražām nevērtējot to, cik tās labas/sliktas.
2) Latvietis ir bijis zemnieks un tā arī jāpaliek. Kā to saprast? Vairākums latviešu ir pilsētnieki un viņu nodarbošanās nav lopkopība, zemniecība u.tml. OK, bet varbūt tu ar to atkal domā "lokālās paražas", kas ir tāds romantisks skatījums uz zemi, kuras "pirmiedzīvotāji" ir zemnieki un tie ir viņi, kas dzīvo "autentisku" dzīvi. Problēma ar šādu pieeju ir tāda, ka tas ir 'statisms', t.i., tu neatstāj nekādu vietu ētiskai attīstībai un izaugsmei. Tāpat mēs veiksmīgi varētu argumentēt "Latvieši ir dzīvojuši 'tā un tā (dzimtbūšana, dzeršana, nabadzība, kāda pakļautībā u.c.), un tā arī jāpaliek'".