rīts....
bezmiegs ir aiziet gulēt pusčetros, aizmigt pēc pieciem, pamosties sešos un vairāk nespēt aizmigt... bez desmit sešos vilkties uz dušu ar laimes sajūtu sirdī un no negulēšanas uzpampušajā sejā un stāvēt tur, pārdomājot savu sūro likteni pasaules grūtajos ceļos... no dušas izlienu dusmīgs par to, ka esmu pilnīgi izmircis un ar aizsvīdušām acīm taustos pēc dvieļa... un dvieļa nekad nav tur, kur tam būtu jābūt... tā nu nākas vienu aci pavērt, pārvarot diskomfortu no ūdens tvaika un gaismas kombinācijas ietekmes uz maigo acs ābola virsmu... kad tiek konstatēta dvieļa dislokācijas vieta, sākas jaukais slaucīšanās process.... slaukoties dvielis nez kādā veidā paspēj aptīties cilpā ap kaklu un pēkšņi tu saproti, ka tiec kādas neredzamas rokas žņaugts... ar pazilējušu seju, sēcot un raujot iekšā dzīvinošo skābekli kombinācijā ar tvaiku, guļot uz vannas istabas grīdas, tu saproti tādus dzīves noslēpumus, kā dzīvības jēga un šajos īsajos brīžos tiek atrasts arī filosofu akmens... akmens tiek atrasts, bet tizlie pirkstiņi jau to nevar noturēt un tas izslīd un trāpa pa uz grīdas guļošā aplūkotāja pieri...

kad ar lokālu smadzeņu satricinājumu un progresējošo amnēziju izlien pa vannas istabas durvīm, pa ceļam cenšoties uzdabūt bikses, viena bikšu stara obligāti ieķeras ciet taisošajās durvīs un notiek apļveida kustība ap asi, kura atrodas apmēram tur, kur durvīs ir iespiesta bikšu stara... attiecīgi, dodoties uz savu istabu, eju nevis taisni, bet gan pa apli un pēkšņi attopos, ka kaut kas nav tā... siena ir nākusi virsū tuvāk un tuvāk un beigu beigās sodījusi mani par visu labo, ko es tai esmu nodarījis... tā nu guļot koridorā pie sienas ar pusuzvilktām biksēm sāc saprast, ka dzīvības eliksīrs tev nafig nav vajadzīgs un sāc censties atcerēties kur esi bāzis savus cianīda krājumus...

kad ar diviem zilumiem, katru savā pieres pusē, nonāc līdz savai istabai un piespied zelta pogu, lai ieslēgtu datoru, sajūti dzīvoklī deguma smaku un sāc sevi nolādēt par to, ka divus mēnešus atpakaļ nopirki jaunu procesoru un mātesplati, jo patīkamāk taču smaržotu vecā... tu par visu nospļaujies un automātiski ieslēdz monitoru... un... ak brīnums, monitors ieslēdzas un rāda, kā lādējas Windows XP, мать его так... atver journal.bad.lv/update.btml?mode=full un centies pierakstīt kā mīli dzīvi... un zem beigām konstatē, ka līdz autobusam uz Rīgu palikušas 15 minūtes un 3 - 4 kilometri...