Eh, var būt tā un var būt šitā. Raz na raz ņeprihoģica". Tu tak saproti šo teicienu? Nesen man nācās kādam to tulkot/skaidrot.
Mana meita jau auga līdz pieci gadi bez tēva, un tad ar patēvu. Bet viņiem, lai ar ne bez sarežģījumiem un ne uzreiz, ļoti īstas tēva/meitas attiecības izveidojās.
Bet ar puikām, man aizdomas, tas ir drusku citādi. Un, protams, es tagad varu sev pārmest, ka "vajadzēja jau agrāk" vai "vajadzētu vēlāk"... bet ko es varu, to daru. Un laikam jau nekāda vērtēšana te neder.
Khe, mans ģimenes dakteris, kuru es te visiem mūžīgi rekomendēju, man pateica tādu ļoti nepopulāru atziņu: bērni nekad nedrīkst būt iemesls vecākiem palikt kopā. Un vecākiem ir jādzīvo sava dzīve, neko neupurējot, - otru dzīvi viņiem neviens nedos.