Tavu pašanalīzi es nekomentēšu, bet par oreolu izteikšos.
Tas bija nimbs. Tikai, diemžēl ne tava izmēra. Tādēļ no galvas nokrita, bet palika karāties uz kakla. Sakarā ar to, ka jau no zīdaiņa vecuma tu nemitīgi darīji visu, lai nebūtu svētais, tad nimbs palika mazāks un mazāks. Kāmēr sašaurinājās līdz tava kakla izmēram (tas notika, kad tev bija 18 mēneši). Tur esot, sakarā ar to, ka tuvu miesai, nimbs ātri nosmērējās un kļuva tumšs. Un palika tāds tumšs esam līdz brīdim, kad stiepes deformācija pārsniedza kritisko robežu (lasi: nimbs tiktāl sašaurinājās, kāmēr neizturēja un pārplīsa). Tadēļ vēlāk fotogrāfijās tas nav redzams.
Secinājums - tu tiki radīts būt nemirstīgs, bet nemācēji to izmantot un tādēļ mirsi tāpat kā visi. Varbūt vienīgi mokošāk, ja gadīsies neīstajā laikā neīstajā veikalā.