Es šo filmu noskatījos nejauši - man nebija ko darīt 3 h un mani uzaicināja uz kino.
Eiropas aktieru tēlošanas māksla vienmēr ir bijusi ārpus konkurences, taču tas, kas mani visvairāk aizķēra, bija melodiskā skumju dziesma, ko žurnālists ar toeodormeiteni kopā restorānā klausījās (puisis dziesmas laikā atgāja nost un nobirdināja pāris asaras)