© Lorencs (nepārstāju sajūsmināties par viņa leksiku)
"Pēc ilga laika pirmo reizi sastopamies ar vīriešu kārtas medpersonālu, kas tik patīkami un labi. Vislielākās morālās mokas man bija, kad dažādos etapa punktos vajadzēja iziet medicīnisko pārbaudi. Kaili izģērbti, stāvējām rindā cits aiz cita, lai pieietu pie galdiņa, aiz kura sēdēja ārste — sieviete, bieži vien meitene - robusta, brutāla, ciniska savā runā un izrīcībā. Kad kaili vīrieši nereti aiz kauna un kautrības mēģināja sevi kaut kā aizsegt, atskanēja rupjību pilns kliedziens: «Чего прикрываешсья! Omкрой u пoкажи! Подумаешь, девица нежная!» Vai, kā tas bija Sverdlovskas cietumā, kur mūs visus četrus reizē izģērba kāda ārste, izspaidīja, iztaustīja, noprasīja, cik gadu, pēc tam, pārsteigta no gadu daudzuma, valgām acīm smaidīdama nosaka; «Как это вы все хорошо сохранились!»"

"Bija arī mūsu tautieši. Kādā dienā pacilātā noskaņojumā barakā ienāk Čipus {K. Eliass) un iesāk: «Vai zināt, draugi, ambulancē par ārstu strādā viens visai simpātisks latvietis — Smilga. Viņš mani jau sīki izmeklēja un aplaimoja ar dažādiem medikamentiem.»"

"Starp gājiena dalībniekiem bija arī nevarīgi, slimi, vārgi un tizli, kuri vaidēdami un kunkstēdami ātriem solīšiem tipināja līdzi."

"Kādu laiciņu mūsu mazā grupiņa staigāja vēl privātos tērpos. Bet tos drīz vien gabalu pa gabalam mums noģērba gan administrācijas pārstāvji, gan tā saucamie pridurki - ieslodzītie dažādos vadošos posteņos."