Vienreiz es šos, šķiet, ne pa jokam pārbiedēju, izliekoties par sātanistu. Dzērām mēs ar tēvu Ogrē, nu šmiga galvā un kamēr vecais aiziet pa kautkādām vietējām darīšanām, es palieku māju sargāt. Un ta zvana durvīs, viens sīks tantuks un ne mazāk sīks ārzemnieciņš (pēc sejas purna redzams, ka svešzemnieks). Nu es protams sākumā klausos, pēc pāris minūtēm man noriebjas to visu bezjēgu filtrēt, uztaisu briesmīgu sejasizteksmi, pasaku, ka jūs visi tiksiet nogalināti un Sātana valstība nāks zemes virsū. Vēl padrūmā intonācijā nomurminu: "rege satanas! ave satanas!", pluss vēl fonā skanošs Rob Zombie disks. Efekts bij iespaidīgs, īpaši jau laikam arī tāpēc ka biju melni ģērbts un 195 cm uz maziem cilvēkiem ar laikam atstāj zināmu iespaidu. Sludinātāju sejasizteiksmes bija neaprakstāmas - pilnīgs confusion, kas mijās ar zināmu šoku. Stāvēja šie abi tādi sīki pārakmeņojušies, muti un acīm plaši vaļā un es, iešmigojis un dusmīgu skatienu. Beigās man apnika šāds statisks abu sludinātāju stāvoklis un lai lieki viņus nemocītu, aizcirtu šiem durvis degunpriekšā. Nez, cerams nebūs palaistas baumas, ka mans tēvs, armijas majors, pie sevis rīko sātanistu orģijas.