nekas īpašs mani nenomāc... vismaz pašlaik nē... es vienkārši vienmēr eju gulēt no rīta, ja vien tas ir iespējams... bet nu tā... kā kad... vienkārši es pārāk daudz dzīvoju atmiņās... un ne tikai... pārāk daudz domāt ir kaitīgi... teiksim, pasēdēsi kādā retardēto bērnu psiholoģijas lekcijā un vēl uz nakti garantija, ka nebūs jāguļ... par ko domāt vienmēr var atrast... un tieši ar to parasti arī smadzenes nodarbojas...