emocionaals sakaapinaajums, tik liels, ka gandriiz nodara saapes. un tad tas izlauzhas uz aaru asaru veidaa...tas aizpluust, pamet kjermeni...no saakuma sajuutams tikai peekschnjsch karstums, un tikai tad tu saproti, cik nosaluschi iisteniibaa bija tavi vaigi...un tu saproti, ka taas ir asaras...apzinaaties taas noziimee atgriezties no dimensijas, kuraa biji nonaacis asaru iemesla deelj...tas ir fantastisks, saapiigs mirklis...mirklis, deelj kura veerts dziivot...patiikams...
liidziigas sajuutas iespeejamas, ja aada ir tik sakarsusi, ka asaras liekas aukstas...

uz sveschiem vaigiem un ar sveschaam asaraam diemzheel nav sanaacis meegjinaat...bet manupraat sajuutas tad nevareetu buut ne uz pusi tik speeciigas