Jāsaka tikai ka jāpievienojas tavam postam. Man ir pilnīgi identiski. Sajūta tāda itkā dzīve jau nodzīvota un nekā jauna tajā vairs nebūs. Vienīgā vēlme ir mierīgi sēdēt šūpuļkrēslā un sūkt alu, lasot kādu romāniņu. Un galvenais, ka vienmēr vislabāk esmu sapraties ar savu vecotēvu un vienaudži vienmēr besījuši ārā.