sapnis vannā...
iemigu vannā ar grāmatu rokās un redzēju sapni... notika kaut kāda katastrofa... nebija elektrības, veikali nestrādāja... cilvēki mira badā... es, melora, kāds no cilvēkiem, ko nekad neesmu redzējis, iespējams, sirke un vēl kāda meitene bridām pa tukšajām Rīgas ielām pārtikas meklējumos... netālu no centrālās stacijas stāvēja mašīna, kurā bija ielikts milzīgs kandžas dzenamais aparāts... viena no meitenēm (kuras personību es tā arī nenoskaidroju) palika pieturā, bet mēs pārējie gājām izlūkos un uzdūrāmies šim kandžas tirgotājam... viņš pastiepa mums glāzīti - katrs no mums pa malkam padzērās... tā, kas bija sirke piegāja pie tirgotāja un sāka tirgoties, cenšoties panākt, lai tas nomet cenu... man makā bija tikai 5 eiro banknote un 36 slovāku kronas vienā banknotē.... melora stāvēja man aiz muguras... es taisījos samaksāt par viņām abām, bet acīmredzot sirke izsauca pret sevi tirgotāja nepatiku... es pilnīgi atklāti sajūsminājos par viņa ideju, kā izdzīvot šādos apstākļos, cildināju viņu un devu viņam visu naudu, kas man bija... kaut arī mūsu glāzi mēs tā arī neizdzērām... to es atdevu tirgotājam tik pat pilnu, kāda tā bija sākumā... un vēl viņš deva katram bonusā kaut ko... es biju šokā, jo viņš meitenēm iedeva kaut kādas konfektītes tipa Skittles un domāju, kāda jēga izsalkušam cilvēkam no konfektēm... jau domāju, ka man dos to pašu... viņš man stiepa šādu pašu konfekšu paciņu, bet pēkšņi pārdomāja un iespieda saujā kādu maisiņu... man sākumā šķita, ka tā ir ūdenspīpes tabaka un es domāju, ko gan tagad ar to darīšu... bet tad es pamanīju, cik grūti tirgotājam ir šķirties no šī maisiņa un izlasīju uz tā krievu valodā uzrakstu "sausā biezzupa"... es no sirds pateicos tirgotājam un kopā ar meitenēm atgriezos pieturā... tā nu mēs četratā tur stāvējām... pienāca čigāniete.... ar meitenēm viņa vispār negribēja runāt, bet mani viņa paveda nost un stāstīja kaut ko ļoti svarīgu.. bet diemžēl, telefona zvans mani pamodināju un es tā arī neuzzināju ko tieši...