es jau teicu, ka Tev nav par ko atvainoties vai pateikties... un jūtos es diezgan labi, tas, kas notika toreiz... nu svešs aiziet daudz ātrāk kā savs... vispār man tas bija pirmo reizi... man stāstīja, ka es to varot, bet es īpaši neticēju... ja godīgi, arī tagad neticu... tajā brīdī gan bija tā mazliet dīvaini... so, paldies Tev par pieredzi... un par to, ka tagad es pavisam skaidri zinu, ka par psihologu strādāt nevarēšu...

piedod, es nebūšu ceturtdien... mēs varētu rītā centrā satikties, ja vari un vēlies... līdz pulksten trijiem... gribētos tomēr Tevi tā teikt "sumināt" saistībā ar tiem svētkiem... ;)