man tagad līdzīgi - pīlnīga apātija vai. Itkā izbliezt sev smadzenes ar medību bisi negribās un vienlaidzīgi ar kautkāds vienaldzīgums pret dzīvi. Pārsvarā eksistēju laikam vēl tikai pateicoties alum un sievietēm. Pat tās lietas jau paliek nevajadzīgas - sāc justies kā amēba, tikai filtrē bārības vielas un eksistē.