Senie gudrie teica - viss plūst, viss mainās. :] Domāju, viņiem bija taisnība. Uz šo brīdi nespēju nosaukt kaut ko mūžīgi nemainīgu, pasaule nemitīgi mainās un tu līdz ar viņu. Cilvēks vispār pēc dabas ir mainīgs. Bet es ticu, ja ļoti ļoti kaut ko vēlas, tad tas notiek. Un ja man tas draugs būs svarīgs, es, protams, centīšos satikties, parunāties, kaut vai uzzvanīt. Tā ir, tā dažkārt notiek, bet biežāk jau ir tā, ka katra dzīves vērtības laikā mainās un gadās tā, ka satiekot labākos bērnības draugus, sajūti pilnīgu atsvešinātību.