Nezinu, vai man gribas kaut ko svinēt. Vakar bija Baibas dzimšanas diena, pirmā reize, kad es viņu pēdējo gadu laikā beidzot neapsveicu. Bet tāpat zinu, ka nenoturēšos. Trīs gadi īstenībā pagājuši, bet es neko neesmu aizmirsis, drīzāk ar katru brīdi atceros arvien vairāk. Arvien vēl sāp, un kaut kādos īsos mirkļos liekas, ka viss tik un tā ir bezjēdzīgi.