| par Hendeli |
|
|
| 06:07pm 04/01/2016 |
| |
|
music: Arpeggiata - Los Pajaros Perditos
|
uznācis kārtējais Džaruska periods (starp citu, Jarussky kādā no intervijām stāsta, ka viņa vectēvs esot emigrējis no Krievijas un kad robežsargi tam jautājuši uzvārdu, viņš esot paraustījis plecus un atbildējis, ka "я русский") un tāpēc torentos tiek vilkts viss, kur vien viņš piedalās, tai skaitā arī Hendeļa operas un tai skaitā arī Hendeļa Alcina no šī gada festivāla Aix-en-Provence... well, trīs stundas smadzeņu spridzināšanas... novērtēja pat viesi, kuri bija atnākuši spēlēt galda spēles un savā normālajā dzīvē ierastā Star FM vietā bija spiesti klausīties operu...
jā, saistībā ar šo - jautājums - kur jūs, cilvēki, nelegāli dabūjat akadēmisko mūziku? priekš tādām bedrēm, kā PirateBay un tam līdzīgajiem pat Rolling Stones ir pārlieku akadēmiski, kaut ko sarežģītāku nav pat jēgas meklēt... kur? kur glabājas šīs civilizācijas snobiskās bagātības? |
|
| |
|
Read 2 - Post |
| |
| par webu |
|
|
| 03:45pm 03/01/2016 |
| |
kādreiz tālajā 2001. vai 2002. gadā kādā no lekcijām Džerijs uz papīra strēmeles uzrakstīja aptuveni šādu tekstu:
[html] [head] [title]Mana pirma majaslap[/title] [/head] [body] Aazis [/body] [/html]
un teica - ej un mācies... ņem lapu source kodu, jauc un skaties, kas ko dara... bija Web 1.0 laiks, bija daudz krāsu, daudz gifu un izpratne par estētisku mājaslapu stipri atšķīrās no tā, kā ir tagad... kaut ko tolaik nedaudz samācījos, uztaisīju sev mājaslapu ar paša rakstītiem stāstiem krievu mēlē, pāris pasūtījuma lapeles par ar flešiem un no Anduka nozagta ideja par to, ka inlaini ir forši, fanklubs brālim ar integrētu forumu... uz tā arī viss apstājās... atnāca Web 2.0 un ar manām zināšanām un izpratni par weba estētiku kļuva krietni vien par maz... nu, pēc tam atklājās Joomla! un WordPress un atkal sāku kaut ko knibināties un nu manā portfolio ir čupiņa WordPresa projektu, tai skaitā mana paša mājaslapa, jahtas, uz kuras es pazūdu vasarā mājaslapa, sievastēva uzņēmuma mājaslapa un visādi internetveikali un blogi darbam... un joprojām webs liekas diezgan svešs un HTML'u, nemaz nerunājot par CSS'u es pārvaldu tikai ar gūgles palīdzību :D JS un PHP nepārvaldu nemaz - maksimums - varu izdzēst kādu funkciju vai pamainīt kādu parametru, ja kļūdu un mēģinājumu ceļā izdodas to lokalizēt un saprast, kā tas strādā :D |
|
| |
|
Post |
| |
| par tipografiku |
|
|
| 04:19pm 28/12/2015 |
| |
|
music: Rainbow - Catch The Rainbow
|
mūsdienās esam nonākuši dīvainā situācijā, kad dizaineri ne velna nejēdz no šriftiem un varbūt galvaspilsētā ir citādāk, bet te pie mums provincē vidēja dizainera pamatkomplekts ir arial + times new roman + comic sans, pie tam absolūti brīvi manipulējot ar attālumiem starp burtiem un rindiņām un nepieciešamības gadījumā pavelkot vai pastiepjot arī pašus burtus... es varu pilnīgi droši apgalvot, ka Rēzeknē nav NEVIENA dizainera, arī no dārgā gala, kurš patiešām prastu strādāt ar šriftiem... un redzot dažādus reklāmas materiālus, plakātus un tā, izskatās, ka Latvijā kopumā ar šo lietu ir ļoti švaki... interesanti, ka cilvēki, kuri jūt toņa izmaiņas kādā no kanāliem par 1%, absolūti nejūt šrifta kompozīciju un saliek tādas drausmas, ka tas izksatās pēc skumja joka...
un tas nav tikai pie mums, ik pa laikam duras acīs aboslūti nemākulīga šriftu izmantošana kino un dažādos populārzinātniskos video (TV neskatos, pieļauju, ka tur viss tik pat slikti)... punkts uz "i" (kāpēc vispār šito rakstu) - TED'ā čalis stāsta par par pilsētu karogu dizainiem, prātīgi stāsta, bet drausmīgi ņirgājas par neveiksmīgajiem (nu tur ir par ko ņirgāties, in fact)... viss labi, bet pašam tēzes sarakstītas times new roman'ā, starp rindām atstarpes praktiski nav... nu kā? kā tā var?
man ir visai daudz visai vecu grāmatu, tai skaitā tādu, kuras iespiestas laikos, kad burtus lika tikai ar rokām... un tad var redzēt, kā 19. gadsimtā grāmatas ir saliktas perfekti, ja ir ilustrācijas, tās ir ievietotas ideāli, neizjaucot tekstu (nu ok, vienā Krievijas impērijā izdotā vēstures grāmatā bija dīvaina lieta - piramīdas shematisks atēlojums, kas sadala tekstu divās daļās, bet grāmata liela un zinot, ka pie šādām grāmatām strādāja vairāki salicēji, varētu būt, ka viens vienkārši nohalturējis, jo šķiet, ka nekā tāda vairāk nebija), neizbīdot to no malām un tā, burti ir līdzeni, vienādi, salikums ļoti skaists... ap 20. gadsimta piecdesmitajiem - sešdesmitajiem gadiem, kad literatūras grāmatām (kur nebija ilustrāciju) sāka tekstu salikt ar mašīnu, kvalitāte uzreiz manāmi krītas, rindiņas peld, brīžiem parādās dīvaini tukšumi, vietām netiek ievērotas atstarpes, diezgan labi var redzēt, kura grāmata ir salikta ar roku, un kura ar mašīnu... nu, sākot ar deviņdesmito gadu lielu daļu grāmatu gribas ņemt ar diviem pirkstiem, viss iet no datora, grāmatu salicējam vairāk nav vajadzīga kvalifikācija, šriftu mācība sen ir aizgājusi mūžībā, kā saliekas, tā arī ir... pie tam, tieši deviņdesmitajos ir brīdis, kad izrādījās, ka var taču dažādus šriftus izmantot, ir redzētas visai drausmīgas grāmatas, kur tas tiek ļoti veikli izmantots... nu, to pašu var teikt arī par grāmatu iesiešanu - deviņpadsmitā gadsimta grāmatas ir iešūtas uz gadsimtiem, padomju laikos iesēja kā sanāca, tāpēc parasti vāki līdz šodienai atnākušajām grāmatām ir izplīsuši pēc viena paterna, šodien - a velnsviņzin, galvenā problēma, manuprāt, lielai daļai mūsdienu grāmatu, ir laminētie vāki - lamināts iet nost un grāmatas izskatās pēc kakas... nu un tas, ka visas grāmas svar turas uz papīra loksnītes, ar kuru tā ir pielīmēta pie vāka, arī nekādu ilgmūžību negarantē...
lai cik tas nebūtu dīvaini, mūsdienās ja gribas atrast cilvēku, kurš kaut ko saprot no šriftiem, jāmeklē sakarīgu frontenda izstrādātāju vai web dizaineri, IT ir atdzimusi burtu mācība, ir izprasta teorija, burta elementu nozīme un tieši IT šobrīd ir redzams, kā šrifti sāk dzīvot jaunu dzīvi, tie transformējas un mainās atmetot elementus, kas bija svarīgi grāmatu laikmetā, saglabājot galveno, tie kļūst lasāmi un estētiski baudāmi... paskatieties kaut vai uz Windows vai Apple kompāniju jaunajiem šriftiem vai sakarīgās web lapās (pirmais, kas ienāca prātā). |
|
| |
|
Read 1 - Post |
| |
| par fotogrāfiju |
|
|
| 02:48pm 28/12/2015 |
| |
mani drausmīgi garlaiko fotogrāfija kā tāda... tas ir patīkams process, bet skatīties, ko citi ir sadarījuši ir nežēlīgi garlaicīgi... mani uzrunā glezniecība, bet fotogrāfija 99% gadījumu ir "bē"... un jā, no visu laiku latviešu fotogrāfiem man patīk tikai Jānis Gleizds un ta tikai skatoties laikmeta griezumā un ņemot vērā tehniku, ja viņš tagad bildētu ar digitālo un nobeigtu darbus fotošopā, žāvātos par viņu tāpat, kā par visiem pārējiem... |
|
| |
|
Post |
| |
| par brāļa ietekmi |
|
|
| 10:34am 23/12/2015 |
| |
|
music: Handel - Dopo notte, atra e funesta
|
interesanti, ka abas lietas, kuras es esmu pārņēmis no brāļa - tb kur brālis bija pirmais, ir tā vai citādi tomēr saistītas ar katolicismu, kaut gan pats brālis ir visai ass katolicisma kritiķis... nu labi, Baznīca un reliģija ir atšķirīgas lietas, ne par to ir runa... tātad, no brāļa apzināti es esmu pārņēmis precīzi divas lietas:
1) adventes gavēnis 2) Camino
par pēdējo esmu nedaudz greizsirdīgs... es jau ilgi pirms viņa par to domāju, bet viņš uzzināja, ka kaut kas tāds ir, aizgāja no darba, sakravāja somu, un aizgāja... VISS... tā ir apņēmība, nevis mana sapņošana "ja man būtu laiks un nauda un fiziskā sagatavotība un velnszinkasvēl, es ietu...
nu jā, bet par to, ka Tavs pionierisms mani pamudināja pašam kaut ko darīt, paldies, brāl.. jā, Alda Camino blogs ir šeit, vienīgi izskatās, ka bildes saplīsušas... |
|
| |
|
Post |
| |
| par sociālo portālu agoniju un nāvi |
|
|
| 09:31am 23/12/2015 |
| |
|
music: Mozart - Lacrimosa
|
ļoti interesanti vērot Latvijas sociālo portālu agoniju un nāvi.. kādreiz - sensenos laikos bija tāds Face.lv, es pats nebiju reģistrējies, bet brālim bija profils un nezinu, kāds viņš izskatījās savos ziedu laikos, taču kad es viņu redzēju pirms pašas bojāejas, tas bija kaut kas absolūti dramatisks - буйство цветов, gifi un citas drausmas... tad bija tāds one.lv... es viņā piereģistrējos praktiski pašos pirmsākumos, jo no tā varēja sūtīt bezmaksas īsziņas, tas vēl bija dārgo mobilo sakaru laiks, tāpēc nabaga studenti meklēja veidus, kā komunicēt lētāk... pēc tam one.lv funkcionālam pievienojās epasts, kas bija forši, pamatepasts man bija lord@rezekne.lv (kuru 200kautkādā4. atņēma pilsētas dome un joprojām man ir kvests dabūt to atpakaļ), taču bija vajadzīga spamkaste, ar kuru reģistrēties šaubīgos portālos... one.lv pastkastītē man dienā nāca ~200 epastiem... ap šo laiku viņi sāka audzēt no sevis "pilnvērtīgu" sociālo portālu un kaut kur nofeiloja, it kā jau bija gana populārs, gan galvenokārt Latvijas krievvalodīgo jauniešu vidū, taču ar laiku portāls kļuva krāsaināks, spilgtāks un gifīgāks... un nomira dabīgā nāvē... pēdējos gadus arī draugiem.lv ir sācis atgādināt vienradža vēmekļus.. piereģistrējos tajā praktiski pirmajās dienās, kad vēl nebija ne avatāru, da nekā tur īpaši nebija, veidotājs bija Andžas draugs, Andža ievilka Džeriju, Džerijs - mani.. kad vairums domājošo ļaužu laikā pateicās par zivīm un pameta šo pasākumu, es - gan arī sentimentālu jūtu vadīts (kamōn, viens no vecākajiem profiliem), bet vairāk gan tāpēc, ka tur bija jāuztur darba un biedrības profili, paliku... šobrīd es ieeju draugos trīs reizes mēnesī, lai nomainītu banerus darba lapā, bet neskatoties uz ieslēgto adblokeri, katrreiz ir jāsamiedz acis, lai vismaz daļu no tā krāsu daudzuma neielaistu apziņā...
vai tiešām draugu vadība neredz, ka portāls mirst? kāpēc viņi neko nedara? vai dara, bet mēs to neredzam? es zinu, ka tur strādā gudri cilvēki, gudri un online biznesā saprotoši... ko es nesaprotu? kas ir tas, kas notiek? kāpēc draugiem.lv tiek apzināti padarīts nelietojams? es saprotu, ka šobrīd mērķauditorija ir bērni, bet kāda tur monetizācija? bērni patiešām tik daudz pērk tās visas mikrofigņas, ko piedāvā draugiem pa nesamērīgām naudām? kāpēc joprojām ir reklāmdevēji, kuri izvieto savas reklāmas? tagad es neesmu skatījies, bet kādreiz reklāmas cenas portālā bija visai nopietnas... tātad - vai draugi mirst, jeb ļoti neveikli maina formātu? ja mirst, kāpēc vadība apzināti mērdē un neko nedara, lai tas nenotiktu? |
|
| |
|
Post |
| |
| par Youth |
|
|
| 02:02pm 22/12/2015 |
| |
|
music: Cradle Of Filth - Lilith Immaculate
|
gada lielākā vilšanās kino bija "Youth", bet ne jau tāpēc, ka filma bija pilnīgi garām.. par to, ka nebūs labi rakstīja daudzi, arī heda, kaut gan heda izteicās neglaimojoši arī par "La grande bellezza", kuru esmu redzējis reizes desmit un ja pirmajā reizē nepaņēma, tad pēc tam kļuva par vienu no mīļākajām atmosfēriskajām filmām... nolēmu, ka "kamōn, gaumes ir dažādas, varbūt arī būs neko"... vilšanās bija par to, ka režisors, kuru biju uzcēlis uz pjedestāla, nokrita no tā un sašķīda gabalos... kaut gan šogad mēreni paslīdēja no turienes arī Varmerdams (tā ir otrā vilšanās šajā gadā, bet nu tāda mērena)...
būtu interesanti noskatīties Jaunību tabula rasa, iespējams, ka būtu citādāk, skatīties traucēja nepārtrauktie kopīpeisti no "La grande bellezza", This Must Be the Place un Le conseguenze dell'amore... Nu, Skaistumā jau arī bija gana daudz no Mīlas sekām sakopīpeistots, bet tas netraucēja... šeit atkal tika ielīmēti ne tikai vizuālie un tematiskie paņēmieni, te bija kopēta pat gaisotne, un tas jau, manā uztverē, bija noziedzīgi, jo gaisotne bija svarīgākais, kas man lika skatīties Sorentino filmas atkal un atkal, un šeit gaisotne tiek nosista ar asociācijām no iepriekšējām filmām... es negribu neko teikt par tēmu, kurai veltīta filma, par to nepārstāj vārīties Rietumu filosofija jau pēdējos gadus divsimt, lai jau... galu galā arī Skaistums bija kaut kur tanī virzienā tēmēts... bet vizuālie paņēmieni, noskaņas un pat aktieri šeit bija riktīgi garām... nu, atskaitot Keinu, par kura šarms neļauj teikt par viņu neko sliktu... nu, ja pateicu kaut ko labu, tad jāsaka, ka saundtreks arī, kā parasti - lielisks, kaut arī daļēji nokopēts no abām - Skaistuma un Runājošo Galvu dziesmasfilmas - ja ne konkrēti gabali, tad Deivida Birna un Deivida Langa estētika caur un caur...
man neizdevās uztvert filmu kā kaut ko nobeigtu un gatavu, es viņu noskatījos un nesapratu, kur ir beigas, neuztvēru filmu kā kopumu, tikai kā sagrābstītus elementus, detaļas, tāda nepabeigta kolāža... un ja parasti šīs mīlīgās nelielās detaļas, atkāpes no pamatzižeta bez atbildēm, stāsti, kas pavada pamattēmu visā tās risināšanās gaitā, palīdzēja labāk izjust noskaņu, šeit tie tikai pastiprināja nepabeigtības sajūtu...
ir pagājušas nu jau divas vai trīs nedēļas, kopš noskatījos, speciāli pagaidīju, līdz ūdeņi norimstas, pirms ķerties pie domu paušanas, bet sašutums ir palicis... |
|
| |
|
Read 1 - Post |
| |
| par mitoloģiju |
|
|
| 01:56pm 22/12/2015 |
| |
pie vakardienas ieraksta klusais_okeans izraisīja insaitu ar banālu frāzi "normāla 20. gs. mitoloģija"... daudzas lietas salikās galvā un sakārtojās, gan paverot jaunus tukšumus, taču šie mirkļi, kad uz sekundes simtdaļu rodas sajūta, ka BILDE kļūst skaidrāka ir ļoti reti, bet sagādā milzīgu baudu... |
|
| |
|
Read 2 - Post |
| |
| par lietām, par kurām publiskā telpā runāt nedrīkst |
|
|
| 03:16pm 21/12/2015 |
| |
vai nevarētu būt tā, ka tā visa Annas Frankas lieta ir mistifikācija? pārāk jau nu viss marketologiski un literāri perfekti... |
|
| |
|
Read 3 - Post |
| |
| par implantiem |
|
|
| 11:33am 18/12/2015 |
| |
|
music: Cradle of Filth - Tonight in Flames
|
no šī rīta randomajām domām dušā: silicone - silly cone... nē, pareizāk to būtu saukt par silibolu... |
|
| |
|
Read 2 - Post |
| |
| par elli interjerā |
|
|
| 11:25am 16/12/2015 |
| |
mīļo cibiņ, gribu pastāstīt Tev par savu traumējošo pieredzi, stāsts ir par lietām un vietām, kuras manī raisa izmisumu un bezcerību... viena no tādām lietām ir dzeltenais gaismas spektrs, kuru dod 60W kvēlspuldze... nonākot mājā/dzīvoklī vakarā, kad vienīgais gaismas avots ir kvēlspuldzes siltā dzeltenā gaisma un viss apkārt ir siltos dzeltenīgos toņos, man gribas kaukt, mesties laukā ziemā un salā, jo elle ir gaismota ar 60W kvēlspuldzēm... šī citiem tik mīļā un nomierinošā noskaņa rosina manī dziļāko pesimismu un melanholiju... tātad - trešā vieta manā hierarhijā...
otro vietu ieņem televizors vakarā... kad es vēlu vakarā eju pa pilsētu, vai skatos no balkona un redzu zilgano televizora mirgošanu, mani pārņem izmisums, kas robežojas ar "labi, ka ar mani tā nav"... ir sajūta, ka tur aiz tiem logiem sēž zombiji un atkārto no kastes nākošās frāzes... atceraties Bredberija Fārenheitā? nu apmēram šādas sajūtas... ļoti ļoti nepatīkamas... tāpēc es cenšos novērsties no šiem logiem... un vēl ļoti reti, taču kādu reizi gadā sanāk nonākt šādā dzīvoklī vai mājā, kur cilvēki sēž ap galdu, pie griestiem deg kvēlspuldz un fonā runā un mirgo televizors... un tad gribas bēgt un neapstāties, kamēr tas viss nepaliek tālu aiz muguras... ellē katram noteikti ir televizors... cilvēki pieradina sevi laikus...
pirmā vieta ir televizoram vai radio no rīta... kādreiz ir tā, ka tev, cilvēks, nav iespējas mainīt notiekošo un mana trauma ir rīta raidījumi Krievijas televīzijas kanālos un radio SWH... pirms kādiem gadiem ja man kāds būtu iedevis ieroci un ielaidis radio SWH studijā, viss varētu beigties ļoti skumji... pēdējos gadus 15 es katru rītu mostos ar smagākām vai mazāk smagām galvassāpēm un ļoti nomāktu garastāvokli, ārsti nav tam atraduši cēloni, neskatoties uz teju visām iespējamām pārbaudēm (pie psihiatra gan vēl neesmu bijis)... kādreiz - mācoties 1. kursā LU es dzīvoju dzīvoklī ar vairākiem cilvēkiem un tur katru rītu kā modinātājs vienā laikā slēdzās iekšā televizors, kur jestri krievu televīzijas diktori diskutēja par kaut kādām šai rīta stundai absolūti neadekvātām lietām... pati skaņa - troksnis un televizora mirgošana izraisīja nelabu dūšu, pastiprināja galvassāpes un vēlēšanos tepat uz vietas pārgriezt sev vēnas, lai pārtrauktu farsu... šī nepilnu pus gadu ilgusī trimda radīja tādu traumu, ka šobrīd no rīta ejot laukā no mājas un dirdot aiz kādu kaimiņu durvīm jestro televizora bubināšanu, domās pašaujas garām visi elles loki... un jā, kaut arī ļoti reti, taču joprojām laiku pa laikam, teiksim, dodoties sabiedriskajā transportā uz Rīgu, gadās dzirdēt arī radio SWH rīta pārraides...
šīs trīs lietas, kaut arī cieši saistītas savā starpā, manī vieš panisku becerību, trauksmi un pareizi tās lietojot, varētu panākt, ka es pārdodu visus tuvos un mīļos.. mīļo cibiņ, es neesmu normāls? man ir jāarstējas, ja? |
|
| |
|
Read 5 - Post |
| |
| par nāvēm 2015 |
|
|
| 09:43am 15/12/2015 |
| |
skatoties kaut kādu 2015. gada notikumu posteri uzzināju, ka pa šo gadu paspējuši nomirt BB Kings, Kristofers Lī (un es tieši pirms pāris mēnešiem netīšām iepazinos ar viņa muzikālo darbību un paspēju pasajūsmināties) un, galvenais - Skots Veilands... un es par to neko nezināju... un to visu es uzzinu no kaut kāda visai patizla plakāta :P |
|
| |
|
Post |
| |
| par abstinenci |
|
|
| 10:41am 09/12/2015 |
| |
|
music: Rainbow - Sensitive to Light
|
sāpīgi sagribējās uz Camino... un zinot, ka janvārī atkal būšu vietās, kur ir iets cauri, pilnīgi ir sajūta, ka varētu nospļauties par visu un palikt tur un doties... |
|
| |
|
Post |
| |
| par sektantisko literatūru |
|
|
| 01:21pm 08/12/2015 |
| |
|
music: The Best works of Cesar Franck L'organist
|
manā bibliotēkā pamazām sāk iekrāties dažāda interesanta sektantiskā (adventisti, mormoņi) literatūra.. ja vien būtu laiks un apņēmība to visu lasīt.. |
|
| |
|
Post |
| |
| par šačakarētajiem prātiem |
|
|
| 10:20am 04/12/2015 |
| |
|
music: Madrugada - Valley od Deception
|
Ja šim var ticēt, tas labi izskaidro vāciešu attieksmi pret otrā pasaules kara pieminēšanu. Mulsina šajā rakstā tikai stāsts par Jungu, kurš esot klasificējis visu vācu nāciju, kā slimu, jo cik nu es atceros, lielākais pārmetums Jungam bija tieši tas, ka viņš esot sadarbojies ar Reihu un pat izmantoji situāciju saviem antropoloģiskajiem pētījumiem... |
|
| |
|
Post |
| |
| par Camino un materiālā pasaule |
|
|
| 11:29am 02/12/2015 |
| |
|
music: Dimmu Borgir - Dimmu Borgir
|
jau vārījos iepriekš par to, ka Camino ir kļuvis par biznesu un no garīgā ceļa ir pārvērties par materiālo... nu, kājas, mugura, pleci un sirsniņa tam piekritīs, tie izjūt Camino pietiekoši fiziski... un vai vai sagadīšanās vai ne, bet, kad Aldis gāja savu Camino de la Plata, viņš aizgāja no darba burtiski pārdevēja amatā, kaut arī bija tur kaut kāds "vadītājs" amata aprakstā, atnācis mājās kādu laiku slaistījās un paņēmis vienīgo darba piedāvājumu izgāja piecas atlases kārtas un nokļuva milzīgā starptautiskā kompānijā ar regulāru izaugsmi, telefonu, mašīnu, un atbilstošu materiālo atlīdzību... kad es pagājušajā gadā atnācu mājās no Portugāles, manā dzīvē un dzīvoklī ievācās burvīgs radījums (nē, ne kaķis) un palika tur dzīvot... šogad atgriežoties no Spānijas mani gaidīja darba piedāvājums, ko sanāk apvienot ar iepriekšējo, kurā strādāju pēdējos astoņus gadus ar atalgojumu, kas pašreiz trīs reizes pārsniedz iepriekšējo un pēc nākamā pielikuma pārsniegs četras reizes, plus - pēdējās dienas braucu ar jaunu auto - pirmoreiz dzīvē tādu, kurš citiem izsauc skaudību... ne darbs, ne nauda, ne auto man nekad nav bijušas prioritātes un nekad to neesmu uztvēris kā kaut ko svarīgu, šobrīd visvairāk cieš foto, jo nepaliek ne laika, ne enerģijas, ne iedvesmas neko darīt šajā laukā.. bet fakts paliek fakts, Camino katrreiz sagriež dzīvi pa simtastoņdesmit grādiem un lielākoties strādā materiālajā sfērā... ne apgarotāks, ne viedāks, ne kā citādi garīgi bagātāks pēc Camino es kļuvis neesmu... iešu atkal, tad jau redzēs, varbūt no trešās reizes palīdz... |
|
| |
|
Read 3 - Post |
| |
| par sabiedrības iesaistīšanos |
|
|
| 12:27pm 16/11/2015 |
| |
|
music: David Bowie - The Jean Genie
|
mans vērīgais lasītājs jau sen būs pamanījis, ka es esmu drausmīgs mizantrops un cilvēkus nemīlu visus kopumā un nevienu grupu es nemīlu vairāk vai mazāk, kā citas... un tāpēc man drausmīgi nepatīk, ka cilvēki, kuri izceļas ar pastiprinātu cilvēkmīlestību ļoti diferencē labos no ļaunajiem, savējos no svešajiem, kristiešus (ateistus) no musulmaņiem, latviešus no krieviem, imigrantus no emigrantiem un tā joprojām...
mans pirmais watafaks bija, kad tik daudz cilvēki aktīvi reaģēja uz Maksimas traģēdiju un ar aktīvi es domāju nevis vienkāršu cilvēcisku līdzjūtību bojāgājušo radiniekiem, bet aktīvu pozīciju ar raganu medībām, vispārēju paranoju (vēl tagad starp maniem darba kolēģiem ir cilvēki, kuri baidās iet ēkās, kuras ir būvējis atbilstošais uzņēmējs) un piespiedu trauru... un nu jau sāk izskatīties, ka traurēšana sāk ieiet trendā... pēc katras nokritušās lidmašīnas visi meklē vainīgos un baidās lidot, un mani negrib laist lidot...
my point is - katru dienu pasaulē mirst cilvēki un mirst daudz, atvērsim kaut vai http://www.worldometers.info/ un apskatīsimies:
Un ko mēs redzam - šodien miruši 74 tūkstoši cilvēku: - 14 tūkstoši no bada, - 2 tūkstoši no dzeramā ūdens trūkuma, - 16 tūkstoši no infekciju slimībām, - 9 tūkstoši bērni līdz piecu gadu vecumam, - 10 tūkstoši no vēža, - 400 mātes dzemdību laikā, - 2 tūkstoši no HIV/AIDS, - tūkstotis no malārijas, - 6 tūkstoši nāves ir smēķēšanas rezultātā, - 3 tūkstoši - alkohola lietošanas rezultātā, - tūkstoš pašnāvības, - pusotrs tūkstotis avārijās
Protams, ka mūsdienās nav politkorekti par to runāt, bet šodien ir veikti 53 tūkstoš aborti, izsmēķētas 7 miljardi cigaretes un pusmiljons dolāru iztērēti narkotikām. Pusmiljardam cilvēku nav pieejas drošam dzeramajam ūdenim, 785 tūkstoši cilvēku cieš badu un pusotrs miljards no liekā svara, abos gadījumos tie ir riska faktori aiziet no dzīves efektīvāk, kā teroristu darbības rezultātā.
No terorisma gada laikā pasaulē vidēji iet bojā 20-25 tūkstoši cilvēku gadā. 2014. gads bija rekordgads pēdējo desmit gadu laikā ar 32 tūkstošiem. via Ja sadalām uz 356 dienām, redzam, ka pie sliktākās prognozes terorisma rezultātā pasaulē dienā bojā iet 90 cilvēki. Šāds rādītājs ir retām slimībām, par kurām mēs neko neesam dzirdējuši, jo viņas ir pārāk retas.
"Mueller and Stewart noted that, in general, government regulators around the world view fatality risks—say, from nuclear power, industrial toxins or commercial aviation—above one person per million per year as “acceptable.” Between 1970 and 2007 Mueller and Stewart asserted in a separate paper published last year in Foreign Affairs that a total of 3,292 Americans (not counting those in war zones) were killed by terrorists resulting in an annual risk of one in 3.5 million. Americans were more likely to die in an accident involving a bathtub (one in 950,000), a home appliance (one in 1.5 million), a deer (one in two million) or on a commercial airliner (one in 2.9 million)." via
Nu un protams visi teroristi ir musulmaņi, par to pat šaubu nav.
In 2011, not one of the 174 terrorist attacks in EU countries in 2011 were “affiliated or inspired” by terrorist organizations. 2010, 249 terrorist attacks, three of them were considered by Europol to be “Islamist.” In 2009, of 294 terrorist attacks, only one was related to Islamist militancy – though Europol added the caveat, “Islamist terrorists still aim to cause mass casualties.” via
ASV gan situācija ar musulmaņiem ir nedaudz smagāka - no 1980. līdz 2005. gadam 42% no teroraktiem bija vainojami latīņamerikāņi, 24% labējie, 7% - žīdu ekstrēmisti, 6% - islama ekstrēmisti, 5% - komunisti. via
Nu lūk, tas, par ko es dusmojos, ka vieni mirst un dievs (ar mazo burtu) ar viņiem, bet par citiem sēro visa pasaule, jo viņus ir nogalinājis IENAIDNIEKS... es dusmojos par to, ka cilvēki nedomā, ka cilvēki skatās televīziju, uzņem informāciju, detaļas, un arvien vairāk un vairāk iejūtas situācijā un izjūt sāpi kā savējo... un alkst atriebības...
Un šitas, IMO, ir idiotisma izpausme - http://www.theatlantic.com/photo/2015/11/monuments-around-the-world-light-up-for-paris/416106/, vai jūtūbes logo, vai debilie avatāri feisbukā, kad vairāk nevari atšķirt, kurš ir kurš... manuprāt tas ir attaisnojams divos gadījumos - ja cilvēks pīārējas un cenšas parādīt pārējiem - skat, man nav vienalga (kaut gan patiesībā man, protams, ir vienalga, bet man ir jāuztur tēls, ibio), vai arī cilvēks ir viegli manipulējams, kurp iet viss bars, tas arī ir pareizais virziens... |
|
| |
|
Read 5 - Post |
| |
| par parunāšanos |
|
|
| 12:45pm 06/11/2015 |
| |
kad strādājot frīlancā darba devējs pēc tam, kad ir saņēmis un apmaksājis rēķinu, nāk skaipā parunāties un saņemt fīdbeku, sajūta ir kā kad sievietēm gribas parunāties pēc seksa... |
|
| |
|
Post |
| |
| par hipsteriem un Rīgu |
|
|
| 07:16pm 26/10/2015 |
| |
nupat diskusijā ar klusais_okeans radās "...Rīga vispār ir hipsteRīga..." |
|
| |
|
Post |
| |
| par deviņpadsmitā gadsimta fotogrāfiem |
|
|
| 09:26pm 21/10/2015 |
| |
runā, ka fotogrāfus 19. gadsimtā varējis atpazīt pēc melnajām rokām - sudraba nitrāts nonākot uz ādas - iesūcas un saistās ar taukiem, un eksponējas ultravioletā gaismas spektra iedarbībā, rezultātā dabūjam zem ādas melnus punktiņus, kuri saglabājas dienas 4-6... pārbaudīts - un ne tikai uz rokām, bet arī uz pēdām :D |
|
| |
|
Post |
| |
|
|